Saeima neatbalsta ieceri ļaut pašvaldības vēlēt no 16 gadu vecuma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 8 mēnešiem.

Saeima šodien noraidīja vairākus Nacionālās apvienības priekšlikumus Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos, kas tostarp paredzēja aizliegumu Saeimas un pašvaldību vēlēšanās kandidēt latviešu valodas nepratējiem. Bet viskarstākās debates bija par vēlētāju vecumu.

Saeima šodien noraidīja vairākus Nacionālās apvienības priekšlikumus Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos, kas tajā skaitā paredzēja aizliegumu Saeimas un pašvaldību vēlēšanās kandidēt latviešu valodas nepratējiem. Tāpat netika atbalstīta iecere pašvaldību vēlēšanās ļaut balsot jau no 16 gadu vecuma. Tādā veidā bija paredzēts veicināt jauniešu sasaisti ar pašvaldību, kurā viņi dzīvo un mazināt viņu vēlmi braukt uz ārzemēm. Tieši par vēlētāju vecumu Saeimas sēdē bija viskarstākās debates.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis Saeimas tribīnē uzsvēra, ka demokrātijai attīstoties, vēlētāju vecums aizvien tiek samazināts. Piemēram, Latvijas pirmās neatkarības laikā Saeimas vēlēšanu tiesības bija no 21 gada vecuma. Tagad tie ir astoņpadsmit gadi. Valsts, kurā vēlēt var no 16 gadu vecuma, ir Skotija. Latvijā 16 gadu vecumu varētu attiecināt uz pašvaldību vēlēšanām.

Un pārliecinoša atbalsta šādai iecerei tiešām nebija - pret balsoja 60 tautas kalpi - visi koalīcijas partneri, atturoties trim neatkarīgajiem deputātiem, kā arī Saskaņas centrs. Debatēs vislielākie ieceres pretinieki bija tieši Vienotības deputāti.

Tikmēr otrs priekšlikumu bloks, paredzot aizliegumu vēlēšanās kandidēt personām, kuras neprot valsts valodu augstākā līmeņa 2.pakāpē tika noraidīts vispār bez debatēm. Par balsoja vien 18 tautas kalpi - Nacionālās apvienības un Zaļo zemnieku deputāti.

Nacionālās apvienības priekšlikumu par valodas prasmju nosacījumu stiprināšanu kandidēšanai Saeimā tikmēr noraidīja Saskaņas centrs, Vienotība un Reformu partija, arī vairāki neatkarīgie deputāti balsoja pret. Saskaņietis Jānis Ādamsons uzskata, ka valodas prasības paredz jau spēkā esošais likums.

Jāpiebilst, ka prasības Saeimas deputāta amata kandidātiem zināt latviešu valodu augstākajā līmenī no likuma tika svītrota 2002.gadā, Latvijai ieklausoties ārvalstu pārstāvju aicinājumos.

Foto: I.Čīka/LETA

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti