Apakškomisija vērsīsies pie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Sergeja Dolgopolova ("Saskaņa"), lūdzot skaidrot, kāda ir virzība attiecīgajiem priekšlikumiem.
Šo aspektu aktualizēja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība"), kurš taujāja, kas ir darīts attiecībā uz, piemēram, saistībā ar partiju "No sirds Latvijai" izskanējušajiem ziedotājiem. KNAB vadītāja pienākumu izpildītāja Ilze Jurča norādīja, ka iestāde attiecīgās personas ir saukusi uz iztaujāšanu, taču no viņām ir saņemts noliegums par to, ka šie cilvēki būtu starpnieki ziedojumu veikšanai.
Jurča atgādināja, ka pirms vairāk nekā gada Saeimā ir iesniegti attiecīgi priekšlikumi likuma grozījumiem.
Kā ziņots, toreizējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks intervijā "Dienai" skaidrojis, ka pašlaik fiziska persona politiskajai partijai var ziedot visus savus iepriekšējo triju gadu ienākumus.
Tāpēc KNAB aicināja noteikt, ka viena fiziska persona nevar ziedot vairāk kā 30% no saviem gada ienākumiem, jo iestādei bija pamatotas aizdomas, ka gadījumos, kad ziedo triju gadu ienākumus, attiecīgās personas faktiski ir tikai starpnieki. 30% slieksni paredzēts noteikt, jo tas būtu līdzīgs kā banku sektorā, kad, piešķirot kredītu, vērtē, lai cilvēkam atliek nauda iztikai, pauda tā laika KNAB vadītājs.
