Saeimā ar dažiem izņēmumiem jau kopš vasaras sākuma plenārsēdes notiek e-Saeimas platformā ar mērķi nepulcēt 100 cilvēkus vienā zālē. Līdzīgi organizē arī Saeimas komisiju sēdes. Tas ļauj deputātiem debatēt un balsot no dažādām telpām Saeimas namos vai no jebkuras vietas, kur pieejams internets.
Jūnijā Saeima balsoja par Jura Stukāna ievēlēšanu ģenerālprokurora amatā; viņš bija vienīgais kandidāts. Savukārt uz Satversmes tiesas tiesneša amatu ir pieci kandidāti,
jāorganizē balsošana ar papīra zīmēm vairākās kārtās.
Frakciju padome secināja, ka pašlaik e-Saeimas sistēma nav pielāgota balsošanai par vairākiem kandidātiem, tāpēc oktobra vidū kā piemērotāko atzina daļēju balsošanu klātienē.
"Nolēma, ka visvienkāršāk būtu, un visi tam piekrita, ka debates [par Satversmes tiesas tiesneša kandidātiem] notiks e-Saeimā. Un tad balsu skaitīšanas komisija ar pārstāvjiem no visām frakcijām paņems urnas un apstaigās visas frakcijas, kā mēs tagad esam sadalīti un izretināti pa dažādām telpām. Tā arī notiktu balsojums,” pastāstīja „Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Tomēr pēcāk Covid-19 izplatība Latvijā turpinājusi strauji pieaugt un saslimušie bija arī Saeimas darbinieku vidū. Tāpēc aktualizēta diskusija, kā gaidāmo balsojumu par vairākiem kandidātiem organizēt attālināti.
Latvijas Radio sazinājās ar E-Saeimas platformas SIA „I” vadītāju Kirilu Solovjovu, kurš atzina, ka uzņēmums ir gandarīts izstrādāt produktus ar klientiem nepieciešamo funkcionalitāti. Taču par e-Saeimas rīka papildināšanas iespējām aicināja interesēties Saeimā.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere ir pārliecināta, ka no procedūras un juridiskā viedokļa balsošanu ar papīra zīmēm var aizstāt ar balsojumu elektroniskajā vidē. Turklāt Saeimas balsojumiem šādi ir nodrošināts atklātums.
„Es neredzētu problēmu, ja šo papīra zīmju balsojumu un klātienes skaitīšanu ieliktu elektroniskā vidē, kur būtu elektroniskā balsošanas zīme. Un skaitīšanu īstenotu, iespējams, sauksim to par mašīnu. Rezultāti gan būtu jāpārbauda balsu skaitītājiem.
Es neredzu problēmu un, manā ieskatā, nebūtu nepieciešami arī grozījumi Saeimas Kārtības rullī, lai to īstenotu,” sacīja Meistere.
Saeimas Kārtības rullis nosaka ievēlēšanas kārtību – kandidāts par ievēlētu uzskatāms, kad saņēmis vismaz 51 deputāta atbalstu. Savukārt procedūru, ka balsojums notiek klātienē un ar papīra zīmēm, nosaka 2012. gadā pieņemts Saeimas frakciju padomes lēmums. Attiecīgi, lai balsojumu „pārnestu” e-vidē, būtu vajadzīgs jauns lēmums par balsošanas norisi, uzsvēra Meistere. Saeimas prezidijs par iespējamiem risinājumiem šī balsojuma sarīkošanai lemj pirmdien, 9. novembrī, tad arī varētu būt zināms, cik šāds e-Saeimas papildinājums varētu izmaksāt.
Tikmēr arī jāpiebilst, ka aizvien nav skaidrs, kuram no pieciem kandidātiem uz Satversmes tiesas tiesneša amatu ir lielākas izredzes iegūt 51 Saeimas deputāta balsi.
Tieslietu padome par piemērotākajām kandidātēm atzina “Jaunās Vienotības” frakcijas deputātes juristes Ineses Lībiņas-Egneres un “Attīstībai/Par!” frakcijas virzītās advokātes Ineses Nikuļcevas kandidatūras. Saeimas Juridiskā komisija par visām prasībām atbilstošām novērtēja visas, arī Ineses Druvietes, Ringolda Baloža un Gunāra Kūtra kandidatūras. Deputāti par atbalstu konkrētiem kandidātiem pagaidām ir diezgan lakoniski.
Līdz šim vienīgi „Saskaņas” frakcija paudusi publisku atbalstu Nikuļcevas kandidatūrai. „Uzskatām, ka Nikuļcevas kundze būtu ļoti labs ieguvums tiesu sistēmai. Viņa ir augstas klases profesionālis ar priekšstatu par to, kā darbojas Satversmes tiesa, un bagātīgu pieredzi,” sacīja „Saskaņas” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
Maz ticams, ka kāds no pieciem kandidātiem spēs ātri iegūt nepieciešamo 51 deputāta atbalstu, tāpēc
balsošana varētu ilgt pat trīs vai četras kārtas, izteikušies deputāti.
Tikmēr Satversmes tiesa turpina darbu nepilnā, sešu tiesnešu sastāvā, jo kādreizējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele kļuvusi par Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi.
