Jautājums par likuma nodošanu komisijai Saeimas sēdes darba kārtībā tika iekļauts īsi pēc tās sākuma. Par nodošanu komisijai balsoja 32 deputāti, bet 22 - atturējās. Likumprojekts nosaka Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību, kā arī izmantošanas un apsaimniekošanas jautājumus.
Likumprojektā paredzēts noteikt īpašuma tiesības uz Svētā Pētera baznīcu Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB) ietilpstošajai Vācu Svētā Pētera draudzei.
Ņemot vērā to, ka baznīcā atrodas arī ievērojamas mākslinieciskās un vēsturiskās liecības, likumprojekts noteiks pienākumu LELB rūpēties par baznīcas pienācīgu uzturēšanu un saglabāšanu. Likumprojekts arī paredz Rīgas domei un LELB kopīgi izveidot konsultatīvu institūciju, kura reizi gadā apstiprinās pasākumu plānu Pētera baznīcā.
KONTEKSTS:
Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka nav reģistrēta Zemesgrāmatā, bet tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas dome. Baznīcas īpašumtiesību jautājums nav sakārtots kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz to kandidē LELB un Vācu evanģēliski luteriskā baznīca Latvijā (VELBL). Savas tiesības uz dievnamu pieteica arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL).
Lai iegūtu īpašumtiesības, LELB un VELBL izlēma apvienoties. Abas baznīcas darbu pie vienošanās projekta par VELBL pievienošanos LELB sāka pērn oktobrī. .
Savukārt šā gada septembrī starp LELB, VELBL un Vācu Svētā Pētera draudzi tika noslēgts sadarbības līgums par Baznīcas kopības un vienības atjaunošanu. Līguma slēdzējas ir vienojušās par pasākumiem, kuri tiks veikti, lai īstenotu VELBL pakāpenisku pievienošanos LELB. Saskaņā ar līgumu LELB piekritusi, ka īpašuma tiesības uz Pētera baznīcu ar likumu nosakāmas Vācu Svētā Pētera draudzei pēc tās iestāšanās LELB.
