Saeimā informēja, ka izmaiņas paredz paplašināt ģenerālprokurora amata kandidātu loku, nosakot, ka par ģenerālprokurora amata kandidātu turpmāk varēs kļūt arī 40 gadus sasniegusi persona, kurai ir 15 gadu darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.
Ģenerālprokuroru turpmāk iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Padome iecelšanai amatā varēs virzīt tikai tādu kandidātu, kurš atbildīs likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Tieslietu padomei līdz 2020. gada 1. aprīlim būs jāapstiprina amata kandidātu atlases konkursa nolikums, kā arī jānosaka kandidātu vērtēšanas kārtība un kritēriji.
Tāpat noteikts, ka
viena un tā pati persona varēs būt par virsprokuroru konkrētajā prokuratūras struktūrvienībā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Jauno kārtību ģenerālprokurora atlasē tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) uzskata par būtisku soli progresīvām izmaiņām tieslietu nozarē, īpaši prokuratūrā. Viņaprāt, izmaiņas nodrošinās caurspīdīgumu un godīgu kandidātu atlasi.
KONTEKSTS:
Tieslietu padome 2019. gada decembrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem plānots ģenerālprokurora izraudzīšanos uzticēt Tieslietu padomei, nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājam vienpersoniski, kā tas bija līdz šim. Tomēr padomes pārstāvji, vairākas stundas diskutējot, iebilda pret vairākiem Tieslietu ministrijas piedāvājumiem, tostarp neatbalstot ieceri paplašināt personu loku, kuri varētu pretendēt uz ģenerālprokurora krēslu.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piedāvāto jauno kārtību sauca par politiski motivētu. Bet Ģenerālprokurora padome iebilda pret piedāvāto ģenerālprokurora amata kandidāta atlasi un izvirzīšanas kārtību. Nākamais ģenerālprokurors Saeimai amatā būs jāieceļ pēc pusgada. Kalnmeieram, kurš šajā amatā ir jau otro termiņu, likums uz to pretendēt vairs neļauj.
Šogad pilnvaras beigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram ( 11. jūlijā), gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam (15. jūnijā).
