Īsumā:
- Pētnieki lēmuši, ka VDK dokumenti būtu nododami Nacionālajam arhīvam, kur tie jebkuram būtu brīvi pieejami izpētei.
- Komisija rosinājusi digitalizēt un publiskot čekas aģentu kartotēku tās oriģinālajā veidolā.
- Pirmajā ziņojuma variantā nav ietverti secinājumi par SAB telpās pētītajiem dokumentiem.
- Jūnija sākumā pētnieki tiksies ar Saeimas deputātiem un dažādu ministriju pārstāvjiem, lai lemtu par VDK dokumentu publiskošanas kārtību.
Publicēt kartotēku, tad apstrādāt
VDK dokumentu izpētes komisijas darbs, lai arī par gadu ilgāks un tajā pašā laikā ne tik produktīvs kā sākotnēji plānots, ir iegājis finiša taisnē – apstiprināts komisijas galaziņojums. Tajā gan vēl nav iekļauti secinājumi par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās pētītajiem dokumentiem, tostarp čekas aģentu kartotēku, jo birojā izdarītos pierakstu SAB pētniekiem izsniedzis tikai 31.maijā.
Un tomēr viens no komisijas locekļiem, tiesnesis Juris Stukāns ar darba rezultātu ir apmierināts: “Manā izpratnē, lai deputāti varētu pieņemt lēmumu, tas ir vairāk nekā pietiekošs”
Stukāns skaidroja, ka izpēte apgāzusi argumentu, ka čekas maisu atvēršanai nav jēgas, jo viss vērtīgais jau sen kā no tiem pazudis. “Tie paši aģenti tika reģistrēti no 1953. līdz 1987.gadam rindas kārtībā, un tie žurnāli ir palikuši un tie ir autentiski. Nu, kā tur var kaut ko sagrozīt? Tajā sarakstā, kas ir līdz 1987.gadam, ir visi,” norādīja Stukāns.
Tajā pašā laikā Stukāns uzsvēra – dokumentus publicējot, ļoti svarīgi nodrošināt kontekstu, jo ne visi sarakstā esošie darbojušies tieši ideoloģiskajā virzienā. Tikmēr izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris norādīja: “Mēs jau nevaram pateikt, kas bija labs cilvēks, kas nebija labs cilvēks.”
Tāpēc komentārus komisija ieteiks pievienot vēlāk. “To mēs ieteiksim otrā gājienā.
Vispirms ir jāpublicē kartotēka, lai zinātu, kas tie cilvēki ir, un tad otrā gaņģī var sākt apstrādāt,” sacīja Kangeris.
Jau līdz šim pētnieku secinājumi apkopoti vairākos izdevumos, kam sekos vēl daži, bet galaziņojuma galvenā daļa – rekomendācijas politiķiem, kuras apjomīgā dokumentu klāsta grupas publicēt.
Straujāka virzība
Jāsaka, ka salīdzinājumā ar šī čekas maisu jautājuma ārkārtīgi gauso virzību līdz šim, pēc izpētes komisijas darba beigām turpinājums solās būt jau krietni straujāks. Jau pirmdien, 4.jūnijā, deputāti nāks kopā ar ministriju, SAB pārstāvjiem un arī pētniekiem, lai kopīgi lemtu, kādas tad likumdošanas izmaiņas nepieciešamas, lai dokumentus publiskotu un kad un kādā formā tas varētu notikt.
“Pirms vēlēšanām noteikti tiks pieņemts lēmums par publicēšanu,” solīja Saeimas deputāts, publicēšanas kārtību atbildīgās darba grupas vadītājs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība), piebilstot –
pašu publicēšanu gan iespēs uzsākt vien gada beigās. Tam nepiekrīt pētnieki.
“Būtībā dažas lietas var izdarīt ātri, kā mēs te runājām, piemēram, kartotēku var digitalizēt divās dienās,” pauda Kangeris.
Jansons tam nepiekrīt, jo dokumenti arī jātulko: “Ka vienkārši dokumenti ir jāsaskanē, kādi tie ir oriģinālā krievu valodā, un vienkārši jāieliek tīmeklī. Jautājums – ja Latvijā ir valsts valoda latviešu valoda, sabiedrībai ir jāinformē, kas tie ir par dokumentiem, vai sabiedrībai var dot dokumentu gūzmu nepaskaidrojot.”
Jansons arī uzsvēra, ka darba grupa noteikti pievērsīs uzmanību tam, lai publicētajos dokumentos parādītos ne vien aģentu vārdi, bet arī tas, vai persona darbojusies ideoloģiskās pretizlūkošanas vai citā daļā.
KONTEKSTS:
Saeima jau 2014. gada maijā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc 2018.gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā.
