Pērn novembrī pieņemtie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka internātskolas savu darbību varēs turpināt līdz nākamā gada jūlija beigām, kad par to nākotni būs jālemj pašvaldībām. Jau šobrīd vairākas internātskolas slēgtas vai reorganizētas, bet daļa joprojām strādā, jo līdz gada beigām piešķirts pārejas finansējums. Nākamgad gan tas beidzas, tāpēc tām pašvaldībām, kurās joprojām internātskolas ir, to uzturēšana jāpārņem. Pašvaldībām gan tam līdzekļu nav, tāpēc tās cer arī nākamgad finansējumu saņemt.
Šobrīd Latvijā ir septiņas internātskolas, kuras mācās vairāk nekā 1300 bērnu. Lielākā daļa no tiem – gandrīz 700 - ir maznodrošinātie vai bāreņi.
Pērnā gada nogalē Saeima lēma par pārejas finansējumu internātskolām – to piešķīra līdz šā gada beigām un tā apmērs ir atkarīgs no maznodrošināto un bāreņu skaita skolā. Tomēr no nākamā gada, ja nav lemts par internātskolas likvidāciju vai reorganizāciju, pašvaldībām to uzturēšana būtu jāpārņem.
Bet, piemēram, Kandavas novadam, lai uzturētu Kandavas internātvidusskolu, nākamgad nepieciešami 600 tūkstoši eiro. „Un mūsu budžetā šādas naudas nākamajam gadam tiešām nav, jo mums jau tā ir samazinājums sakarā ar izlīdzināšanas fondu, kur mums ir mazāks finansējums. Sakarā ar nodokļu reformu, kur no ienākumu nodokļa mums ir mazāks finansējums un mēs nevaram vienkārši eksistēt. Ja mēs varam pirmos mēnešus, tad vēlāk mums tiešām būs jāslēdz tā skola, mums būs jāuzsaka tad darbs 60 pedagogiem, gan 330 bērniem nebūs vairs, kur mācīties,” stāsta Kandavas novada vadītāja Inga Priede.
Viņa gan norāda, ka skola domā par reorganizāciju. Skolā ar tik lielu bērnu skaitu tomēr tas nav tik vienkārši. Tomēr jau aptuveni gadu ir sniegti priekšlikumi, kā skola varētu izskatīties nākotnē.
„Mēs varam mainīt, mēs esam izdomājuši nosaukumu, tā būtu iekļaujošā vidusskola, jo šie bērni nevar mācīties arī vispārizglītojošā skolās, jo viņiem ir pavisam citas prasības. Viņi tam netiek līdz, viņiem ir citas programmas, sociālā vide cita. Viņi nāk no maznodrošinātām ģimenēm, no riska ģimenēm,” skaidro Priede. Viņa arī uzsver, ka internātskolās nemācās tikai viņu pašvaldības bērni. Aptuveni trešdaļa nāk no citiem novadiem.
Arī Tilžas internātpamatskolā mācās bērni gan no Balvu novada gan citurienes. „Tā ir valstiska problēma, ne jau tikai Balviem vai Kandavai. Bērni mums ir no Ventspils, no Liepājas, no Jelgavas, Balviem, Balvu novada, pierobežas. Tātad šī problēma ir. Un mēs taču nevaram noslēpties, ka tās nav,” uzskata Balvu novada deputāte Inta Kaļva.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija ir pārliecināta, ka uzturēšanās internātā jāsedz tām pašvaldībām, no kuras bērns nāk. Tā arī norāda, ka šos bērnus būtu nepieciešams iekļaut parastajās skolās. Uz to pirms laika norādīja arī Tiesībsarga birojs, kurš secinājis, ka
internātskolas palielina bērnu sociālās atstumtības risku.
Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns sēdē atgādināja, ka iekļaut šos bērnus parastajās skolās ir izdevies tām internātskolām, kuras likvidētas vai reorganizētas. „Divu gadu periodā, grozot Izglītības likumu, astoņas [internātskolas] ir reorganizējušās. Vai tad tur nav problēmu? Vai tad tur nebija tādi paši bērni? Tās arī bija internātskolas. Šie bērni šobrīd ir integrēti normālās skolās, un viņi mācās, un mēs neredzam problēmas,” sēdē pauda Geižāns.
Tomēr Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) ministrijām deva vēl nedēļu, lai meklētu skaidrojumu, vai ir iespējams līdzekļus pašvaldībām internātskolu uzturēšanai nākamajam gadam tomēr rast. Ja to apstiprinās, tas būtu tādā pašā apmērā, kā bijis pārejas periodā šogad – uz septiņām internātskolām ik mēnesi sadalītu 112 tūkstošus eiro.
