Radio darbinieki algām prasa valsts budžeta dotāciju palielinājumu 10% apmērā vēl šogad, kā arī vēl 10% kāpumu nākamajā gadā.
Tāpat prasību ignorances gadījumā radio darbinieki kā piespiedu līdzekli min protesta akcijas.
Reaģējot uz LR darbinieku aktualizētajām problēmām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 7. martā plāno vizīti sabiedriskajā medijā.
Komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) norāda, ka situācija ir ļoti nopietna.
“Tas, kas izskanēja [medijos] par kluso ēteru vai tikai muzikālo ēteru [Latvijas Radio] ir ļoti, ļoti nopietni. Šis nav tas gadījums, kad var teikt – “Nekas, mazliet “pabuntosies” un nomierināsies. Tas nozīmē, ka ilgstoši nav risinātas problēmas. Nav tā, ka radio cilvēki pirmo reizi par to ir runājuši. Mēs aicinām 7.martā Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, LR valdi, arodbiedrības pārstāvjus un žurnālistus izklāstīt situāciju, bet pats galvenais – risināt situāciju,” norādīja Laizāne.
“LR valdes vienīgais attaisnojums varētu būt kaudzīte ar papīriem, kuros viņi šo situāciju jau iepriekš ir identificējuši, rakstījuši pieprasījumus un saņēmuši pamatotus, kategoriskus atteikumus.
Ja tas nav noticis, tad valdei ir jābūt piedāvājumam, kā risināt šo situāciju. Citādi viņi nevar uzņemties šādus pienākumus,” pauž Laizāne.
Vaicāta, vai LR varētu saņemt papildu finansējumu. “Arī tas ir risinājums, bet tas liecinātu, ka šī valde nespēj risināt problēmas,” atzīst deputāte.
Vēstīts, ka mediju uzraugs Latvijas Radio vadībai jau uzdevis vairākus kārtējos darbus. Vispirms līdz 1. martam jānāk klajā ar priekšlikumiem, ja nepieciešama papildu nauda vēl šā gada budžetā. Pēc tam līdz 1. aprīlim jāizvērtē, cik ļoti katrs no 263 darbiniekiem ir noslogots, kā arī jāsniedz pārskats par algu naudas sadalījumu katrā struktūrā.
