Pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem apturēta līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Vienlaikus noteikti virkne izņēmumu, proti, būs iespēja izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz:
- ģimenes apvienošanos,
- starptautisko aizsardzību,
- nodarbinātību, kas ir noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai nepieciešama to darbinieku nodarbinātībai uzņēmumā, kurā ir vismaz 51% Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kapitāla un kas pārceļ savu darbību uz Latviju no Krievijas vai Baltkrievijas,
- studiju vai studiju prakses vajadzību, kas noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem,
- valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem.
Šādu izņēmumu nepieciešamība ir pamatojama ar starptautisko saistību izpildi un ar iespējamu uzņēmumu relokācijas no Krievijas un Baltkrievijas uz Latviju nodrošināšanu.
Imigrācijas likuma grozījumā ir arī paredzēts Valsts drošības dienesta pārbaudes pienākums termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanā, kas pamatota ar nodarbinātību pārceltā uzņēmuma ietvaros un studiju vai studiju prakses vajadzību. Tādējādi cer nodrošināt, ka attiecīgo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu ieceļošana Latvijā neradīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
Tāpat plānots noteikt, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu varēs atteikt arī gadījumos, kad kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks ir rīkojies pretēji valsts un sabiedrības drošības interesēm vai publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu. Šādas izmaiņas plānots ieviest arī attiecībā uz termiņuzturēšanās un pastāvīgo uzturēšanās atļauju anulēšanu.
Par grozījumiem vēl jālemj otrajā - galīgajā - lasījumā, kas plānots nākamajā Saeimas sēdē 7. aprīlī. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukuma Ukrainā otrajā dienā Nacionālā apvienība sagatavoja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredzēja ne tikai neizsniegt jaunas termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem, bet anulēt jau esošās. Taču šim priekšlikumam Saeimā atbalsta nepietika.
Tāpēc valdības koalīcija sagatavoja kompromisu: anulēt termiņuzturēšanās atļauju tad, ja ārzemnieks slavina kara noziegumus vai rīkojas pretrunā valsts drošības interesēm. Par to gan vēl jānobalso.
Mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nu jau no vairākām valdības partijām sāka izskanēt viedokļi, ka būtu jābeidz Krievijas pilsoņiem izsniegt jaunas termiņuzturēšanās atļaujas. Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") uzdeva sagatavot attiecīgus grozījumus, saglabājot arī izņēmumus, piemēram, humānu apsvērumu dēļ, ziņoja LTV raidījums "De facto".
Latvija ārzemniekiem kopumā izsniegusi 46 472 termiņuzturēšanās atļauju. No tām Krievijas pilsoņiem – 10 347. Teju puse tās nopirkuši, iegādājoties nekustamos īpašumus. Pieskaitot arī pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, Latvijā ļauts dzīvot vairāk nekā 50 tūkstošiem Krievijas pilsoņu.
