Likumprojekta anotācijā teikts, ka klātienes izglītības ieguves formā izglītojamiem dalība valsts aizsardzības mācības nodarbībās, kuras plānots īstenot vienu dienu mēnesī, būs obligāta. To laikā Jaunsardzes centrs skolēniem nodrošinās ēdināšanu. Savukārt skolēniem, kuri savas reliģiskās pārliecības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un mācību procesu pielāgos individuāli.
Tāpat likumprojektā noteiktas arī izglītības un profesionālās sagatavotības prasības. Jaunsargu instruktoriem, kuri īstenos tikai jaunsargu interešu izglītības programmu, jāapgūst profesionālās kompetences pilnveides programma pedagoģijā un aizsardzības ministra noteiktie kursi, savukārt jaunsargu instruktoriem, kuri īstenos valsts aizsardzības mācību, jāiegūst augstākā izglītība un skolotāja kvalifikācija, kā arī aizsardzības ministra noteiktie kursi.
Aizsardzības ministrija prognozē, ka brīdī, kad valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu mācību priekšmetu, izglītojamo skaits vienā mācību gadā būs līdz 34 000 bērnu un jauniešu (10. un 11. klasēs, kā arī 2. un 3. kursos kopā).
KONTEKSTS:
Pilotprojektā vairākās skolās paredzēts ieviest valsts aizsardzības mācību, un šo apmācību paredzēts īstenot divus gadus - 10.un 11. klasē, bet jau 2024. gadā tā vidusskolēniem pārtaps par obligātu mācību priekšmetu. Diskusijas par to, vai skolās nepieciešama īpaša valsts aizsardzības mācība, ilgušas vairākus gadus. Iepriekš šādas, bieži pašu skolu izstrādātas un savstarpēji atšķirīgas, mācību programmas piedāvājušas 19 mācību iestādes.