Ņemot vērā, ka nākamās tiesībsarga vēlēšanas būs jau pēc pusgada, termiņu skaita ierobežojumu paredzēts ieviest pēc tām, lai neliegtu kandidēt pašreizējam tiesībsargam Jurim Jansonam.
"Likumprojekts paredz, pirmkārt, ka kandidātu uz tiesībsarga amatu var izvirzīt nevis pieci, bet ne mazāk par desmit deputātiem.
Jaunas prasības ir, ka jāzina vismaz divas svešvalodas, jābūt zināšanām un pieredzei cilvēktiesību jautājumos. Ir paredzēts noteikt arī ierobežojumu ieņemt amatu ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Deputāti komisijā uzskatīja, ka šis ierobežojums ir samērīgs un pareizs. Problēma ir, ka līdz tiesībsarga vēlēšanām palicis pusgads, tāpēc apņemos iesniegt priekšlikumu neattiecināt šo prasību uz esošo tiesībsargu Juri Jansonu, lai viņš varētu kandidēt," stāstīja likumprojekta iesniedzējs, deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība").
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu ir būtisks, lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumu tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc laika būtu jāizraugās jauns profesionālis.
Parlamentā informēja, ka likumprojekts paredz papildināt prasības attiecībā uz tiesībsarga amata kandidāta izglītību, nosakot, ka personai ir jābūt ieguvušai vismaz maģistra grādu vai tam pielīdzināmu grādu, kā arī paredzot, ka kandidātam jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas.
Plānots arī atteikties no tiesībsarga administratīvās imunitātes.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimai.
KONTEKSTS:
Tiesībsargs Juris Jansons sagatavotās likuma izmaiņas iepriekš nosaucis par muļķīgu ierosinājumu un tiesībsarga darba politizēšanu. Viņš minēja, ka, iespējams, politiķu nepatiku pret sevi izsaucis ar vairākām uzvarām Satversmes tiesā, kas nu Latvijas valstij uzlikušas par pienākumu pārvērtēt visu sociālā nodrošinājuma sistēmu.
