Saskaņā ar likuma grozījumiem darba devējam būs pienākums noteikt profesiju grupas, kur darba pienākumu pildīšanai ir nepieciešams Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Attiecīgajiem darbiniekiem būs jāuzrāda Covid-19 sertifikāts.
"Privātā sektora darba devēji, protams, varēs lemt – ja viņi atstādina vai aizsūta dīkstāvē šādu darbinieku un ja uzskata par vajadzīgu, viņi varēs maksāt algas. Bet to nekādā gadījumā nevarēs darīt valsts pārvalde. Respektīvi, valsts pārvaldē vienīgais variants, strādājošos atstādinot, ir nesaglabājot viņiem mēnešalgu," Saeimā skaidroja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija).
Darbinieka atstādināšana var ilgt līdz brīdim, kad darbinieks ir ieguvis attiecīgo Covid-19 sertifikātu, bet jebkurā gadījumā ne ilgāk kā trīs mēnešus.
Savukārt trīs mēnešu laikā, ja darbinieks aizvien nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu, darba devējs drīkstēs nekavējoties pārtraukt darba vai dienesta attiecības. Tiesa, būs jāizmaksā atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.
Minētās tiesības darba devējs var izmantot, ja persona nav ieguvusi vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu bez attaisnojoša objektīva iemesla. Noteikumi par attaisnojošiem iemesliem nevakcinēties pret Covid-19 būs jāizdod Ministru kabinetam, bet, visticamāk, tam būs nepieciešams ārstu konsīlijs, piebilda Rancāns.
Paredzēts arī izņēmums, proti, Covid-19 sertifikāta trūkuma dēļ nedrīkstēs pārraukt darba attiecības ar grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam vai bērna barošanas laikā ar krūti līdz diviem gadiem. Darba devējiem būs jāpiedāvā šādām darbiniecēm atvaļinājums un jāsaglabā iepriekšējā vidējā izpeļņa.
Līdztekus likumprojekts paredz valsts apmaksātas kompensācijas, kad medicīniski apstiprinātos veselības problēmas Covid-19 vakcīnas dēļ.
"Šī konkrētā norma tieši tam arī ir domāta, lai mēs ieviestu skaidrību un dotu skaidru signālu cilvēkiem, kuri vēl nav vakcinējušies, ka valsts uzņemas atbildību par šo obligāto vakcināciju. Respektīvi, gadījumos, kad cilvēks aizgājis un sapotējies pret Covid-19 un pierādītas veselības problēmas šīs vakcīnas ietekmē, notiktu maksimāli ātra izmeklēšana un attiecīgu secinājumu gadījumā ātri tiktu izmaksātas kompensācijas. Šobrīd likumprojekts saka, ka galīgajam lēmumam jābūt sešu mēnešu laikā," sacīja Rancāns.
Grozījumi arī paredz paplašināt to epidemioloģiskās drošības pasākumu loku, par kuru neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 5000 eiro. Plānots, ka norma attieksies uz visiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteiktajiem drošības pasākumiem.
Likuma grozījumus Saeima skata kā steidzamus, un, lai stātos spēkā, tie vēl jāpieņem otrajā lasījumā.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tomēr redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.
Paredzēts, ka līdz 29. oktobrim tiks pagarināts skolēnu brīvlaiks. 1. novembrī klātienē mācības atsāks 1.–3. klašu skolēni. No 15. novembra mācībās klātienē atgriezīsies 4.–12. klašu skolēni. Šajā laikā attālināti būs jāmācās arī profesionālo skolu un augstskolu studentiem. Savukārt bērnudārzos darbosies dežūrgrupas. No 20. oktobra vakara un nakts stundās, pēc pulksten 20 un līdz pulksten 5, ārpus savas dzīvesvietas var atrasties tikai noteiktu iemeslu dēļ, un jābūt aizpildītam pašapliecinājumam. Der arī, ja tas uzrakstīts uz baltas lapas.
Covid-19 krīzes scenārijā, kad ar Covid-19 slimniekiem aizņemto gultasvietu skaits sasniegtu 3000, Latvijā pie slimnīcām paredzēts izvietot moduļa tipa ēkas Covid-19 slimnieku ārstēšanai. Gultas plānots izvērst arī citviet, piemēram, sanatorijās un privātajās medicīnas iestādēs, bet kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paredzēta hospitāļa izveide. Tas provizoriski iespējams ap 10. novembri.
Tāpat Latvija nolēmusi lūgt starptautisko palīdzību, lai varētu aprīkot izvērstās gultas. Vienlaikus valdība nākamnedēļ varētu lemt par mobilizācijas izsludināšanu mediķiem, tomēr precīzs mediķu skaits un mobilizējamo personu specializācija vēl nav zināma. Pēc tam, kad valdībā izskanēja iecere veikt mobilizāciju, Latvijas Ārstu biedrība pieprasīja Pavļuta demisiju.
