Saeima konceptuāli atbalsta pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņu bērniem

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, lai varētu noteikt, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2020. gada 1. janvāra, vairs nepiešķir nepilsoņa statusu. Šādas izmaiņas rosināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

ĪSUMĀ:

  • Prezidents jau otro reizi rosināja jaundzimušajiem vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu.
  • Saeimā ļoti asas debates par iniciatīvu, bet 1.lasījumā iecere atbalstīta.
  • Izskan iecere jautājumu izlemt tautas nobalsošanā.

Balsojumā prezidenta iniciatīvu atbalstīja 62 deputāti, pret bija 26 deputāti un viens balsojumā atturējās.


Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumu pieņemšana veicinās saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas sabiedrības turpmāku attīstību. Nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšana bērniem ir simbolisks solis, kas ļautu pārtraukt apzinātu dažādu Latvijas sabiedrības grupu pretnostatīšanu .

Aprīlī Saeimas Pilsonības un sabiedrības saliedētības komisija atbalstīja likumprojekta tālāku virzību. Koalīcijas partiju vidū gan ir atšķirīgi viedokļi par ieceri. Tā konservatīvās partijas – Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija – uzstāj, ka pilsonību nedrīkst dāvināt.

Arī ceturtdien, 9.maijā, no Saeimas tribīnes izskanēja pretrunīgi viedokļi.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems pauda, ka prezidenta iniciatīva ir nepietiekama un attiecoties uz niecīgu nepilsoņu daļu. Viņš solīja iesniegt priekšlikumu pilsonību piešķirt visiem kopš 1990. gada Latvijā dzimušajiem un visiem, kas kopš tā laika Latvijā pabeiguši mācību iestādi latviešu valodā. Viņaprāt, nepilsoņa statuss šķeļ Latvijas sabiedrību un veicina nelojalitāti Latvijai.

Evija Papule (“Saskaņa”) pauda, ka nepilsoņu jautājuma risināšana parāda valsts nespēju lemt par būtiskiem jautājumiem. “[Bērnam piedzimstot,] svarīgākais, ko var dot valsts, ir uzticības kredīts,” sacīja deputāte.

Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) norādīja, ka jau tagad visi nepilsoņu bērni var iegūt pilsonību, ja viņi vai viņu vecāki to vēlas.

Pašlaik skatītais likumprojekts attiecas tikai uz tiem, kas pateikuši, ka negrib Latvijas pilsonību sev un saviem bērniem, norādīja Šnore.

Viņaprāt, iecere ir bīstams precedents, kas varot novest pie sliktām sekām nākotnē.

Dace Bluķe (“Attīstībai/Par”!) uzskata, ka runa ir par bērniem, kas vēl tikai piedzims un kuri vēl nevar neko nolemt. Mudināja nevienādot nepilsoņu bērnus ar imigrantu bērniem.

Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) atzina, ka Latvijā nav grūtības nepilsoņiem pieteikties uz pilsonību saviem bērniem. Taču, viņaprāt, tas tiek darīt vecāku, nevis viņu bērnu interesēs. Ar automātisku pilsonību valsts šiem bērniem var pateikt, ka viņi ir “mūsējie un ir mums svarīgi”, sacīja deputāts.

Marijas Golubevas (“Attīstībai/Par!”) ieskatā 29 gadi kopš neatkarības atjaunošanas ir pārāk ilgs pārejas periods. Šajā situācijā vecāku griba ir “interesants jautājums”, jo vecāki ne vienmēr pieņemot lēmumus, kas būtu bērna labākajās interesēs. Viņa to salīdzināja ar vecāku attiekšanos vakcinēt bērnus.

Tāpēc valstij būtu jāaizstāv bērnu labākās intereses, nevis vecāku griba, sacīja Golubeva.

Didzis Šmits (“KPV LV”) uzskata, ka prezidenta iniciatīvas atbalstīšana būtu kļūdas un “zināmas nodevības” labošana.

Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) sacīja, ka likumprojekts došot saliedētu sabiedrību un drošu valsti.

Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) sacīja, ka visi cittautieši un visi nepilsoņi nav vienādi. Pat ja tiks nobalsots par automātisku pilsonību nepilsoņu bērniem, daļa nepilsoņu tik un tā būšot nelojāli Latvijai. Viņš prognozēja, ka likumprojekta otrajā lasījumā tiks iesniegtas iniciatīvas par tā paplašināšanu.

“Šī ir absolūti kaitnieciska un bezatbildīga rīcība no Valsts prezidenta puses,” sacīja Dombrava.

Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) uzskata, ka prezidenta virzītais likumprojekts nav juridiski kvalitatīvs un neattiecas pret pilsonību kā vērtību. Turklāt tas nerisinot vairākas problēmas, piemēram, kas notiek situācijā, ja viens no bērna vecākie ir citas valsts pilsonis.

Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija) pauda, ka prezidenta iniciatīva konfrontēs ar Pilsonības likumu. Viņasprāt, cilvēkiem, kuri neizvēlas pilsonību saviem bērniem, ir bail iziet no komforta zonas un bail izdarīt svarīgu lēmumu.

Šis ir jautājums, ko nevajadzētu izlemt Saeimā, bet jānodod tautas nobalsošanai, sacīja Beitnere-Le Galla.

Boriss Cilēvičs (“Saskaņa”) sacīja, ka iecerētās izmaiņas ir tikai pirmais solis un neatrisina visas ar pilsonību saistītās problēmas.

KONTEKSTS:

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā piedzimuši gandrīz 300 bērni – nepilsoņi. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem gadā piedzimst vairāki desmiti šādu bērnu. Pērn 33.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis vairākkārt rosināja noteikt kārtību, lai automātiski līdz ar piedzimšanu bērns kļūst arī par pilsoni. Taču 12. sasaukuma Saeima prezidenta iniciatīvu noraidīja. Taču šoreiz - 13. Saeimā - iecerei varētu būt vairākuma atbalsts.

Pašlaik, lai jaundzimušais kļūtu par pilsoni, vecākiem par to ir jāizdara atzīme, un tad pilsonība tiek piešķirta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti