Saeima konceptuāli atbalsta kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu tikai kažokādu dēļ

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra Latvijā aizliegt kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas.

Par bija 69 deputāti, pret balsoja četri, bet atturējās viens parlamentārietis.

Debatēs, virzot šos grozījumus izskatīšanai otrajā lasījumā, gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti bija vienprātīgi – kažokzvēru audzēšanai ir jāliek punkts.

"Neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma,"

sēdē sacīja Saeimas deputāta Krista Baumane ("Attīstībai/Par!"), savukārt parlamenta opozīcijas deputāte Ramona Petraviča ("Neatkarīgie") atsaucās uz sabiedrības vairākuma viedokli, kas ir pret dzīvnieku audzēšanu kažokādu iegūšanas nolūkos.

"Kažokzvēru audzēšana nav iespējama bez dzīvnieku tiesību pārkāpumiem," akcentēja Petraviča.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāts Edgars Tavars pauda gandarījumu, ka šie likuma grozījumi tiek virzīti tālāk, liekot punktu garajai diskusijai. "Mēs runājam par attieksmi pret dzīvnieku un mērķi, kādam mēs to turam un nogalinām. Ja kungs grib dāmai [uzdāvināt] kažoku, nav liegts kļūt par mednieku un to [zvēru] nomedīt," viņš norādīja.

"Dzīvnieku nogalināšanai tikai skaistumam 21. gadsimtā esam pielikuši punktu," norādīja Tavars.

Rihards Kols (Nacionālā apvienība) norādīja, ka otrajā lasījumā vajadzētu pieslīpēt likumprojektu, lai neatstātu vietu interpretācijām, ko kažokzvēru audzētāji var izmantot savā labā. Viņš arī norādīja, ka viņam ir "ķecerīgāks" priekšlikums – liegt arī kažokādu importu.

Savukārt pie frakcijām nepiederošais deputāts Māris Mičerevskis izteicās, ka līdz šim parlamentā nav redzējis tik karstas debates par to, kurš grozījumus atbalstījis vairāk.

Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka viņš kā veterinārārsts nevar neizteikties par šiem grozījumiem: "Mēs nevaram likt vienādības zīmi starp to, ka audzējam pieradinātus dzīvniekus, lai paēdinātu sevi un savus bērnus, iepretim tam, ka audzējam dzīvniekus, kuri nav īsti pieradināti, kuri patiesībā grib dzīvot mežā, un cilvēku radītā vidē ir stresā.

Mēs audzējam, lai nodīrātu viņu ādu un izmestu vai izbarotu citiem dzīvniekiem, un tas mūsdienās vairs nav pieņemami un ir necilvēcīgi.

Ko paredz grozījumi?

Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu dēļ. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, un tie neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu autori arī norādīja – ir pamats uzskatīt, ka dzīvnieku ciešanas ir neizbēgama kažokzvēru audzēšanas sastāvdaļa, bez kā šis uzņēmējdarbības veids nebūtu rentabls. Tāpat teikts: "Jau desmitiem gadu ir zināms, ka ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās ar oglekļa gāzi ir ilga un mokoša, jo ūdeles kā daļēji ūdens dzīvnieki spēj ilgstoši aizturēt elpu un nereti mēdz izdzīvot pat pēc 10–20 minūšu smacēšanas."

Grozījumi ļaušot novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām,

norādīja grozījumu autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt," kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.

Grozījumu autori norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, – sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.

Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra SKDS 2021. gada jūnijā veikto socioloģisko aptauju 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Turklāt vairāk nekā 40 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju Saeimai par zvēraudzēšanas aizliegumu vietnē "www.kazoki.lv", un aizliegt zvēraudzēšanu Latvijā aicina arī vairāk nekā 50 Latvijas nevalstiskās organizācijas.

Minētie grozījumi negatīvi ietekmētu esošos zvēraudzētājus. 2021. gada jūnijā Latvijā bija reģistrētas astoņas zvēraudzētavas.

Kažokzvēru audzēšana ir aizliegta 16 Eiropas valstīs.  Pēc pārejas perioda tā būs aizliegta arī kaimiņos Igaunijā.

Lai grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt