Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi uz doktorantu augsto "atbirumu", kā būtisku iemeslu tam akcentējot līdzšinējo finansēšanas modeli, kas nesedz faktiskās doktorantūras īstenošanas izmaksas, tādējādi arī apdraud doktorantūras ilgtspēju un nestimulē kvalitātes pieaugumu. Doktoranta zemais ienākumu apmērs – stipendija – negatīvi ietekmē gan laiku, ko doktorants var veltīt studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan arī doktoru skaitu un secīgi augstākās izglītības un zinātnes sektora akadēmiskā personāla un zinātnisko darbinieku atjaunotni.
Likumu plānots papildināt ar jaunu pantu par doktorantu nodarbinātību. Tas paredz, ka augstskola vai doktorantūras īstenošanā iesaistītais sadarbības partneris ar doktorantu noslēgs darba līgumu. Attiecīgi doktorants būs nodarbinātais un saņems atalgojumu par slodzi, kas nav mazāka par 12 stundām no normālā nedēļas darba laika.
Plānots, ka doktorantūras finansējumu veidos trīs komponentes: atalgojums, vienotas bāzes izmaksas (8500 eiro), kā arī pētniecības un attīstības granti pētniecībai, zinātnes bāze un studiju sniegums. Savukārt valsts budžeta finansējumu studiju vietām plānots balstīt uz augstskolu sniegumu, proti, doktora grādu ieguvēju skaitu, izcilību pētniecībā, mākslinieciskās jaunrades un citiem rezultātiem.
Grozījumi paredz precizēt arī terminoloģiju, lai nodrošinātu nepārprotamu un skaidru tiesību normu izpratni, lai augstskolas, izstrādājot un ieviešot savas procedūras, varētu īstenot labai starptautiskai praksei atbilstošu doktorantūru.
Jauno doktorantūras modeli plānots īstenot no 2023. gada 1. septembra.
Lai grozījumi Augstskolu likumā un saistītie grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas arī saistīti ar iecerētajām izmaiņām, varētu stāties spēkā, tie jāskata Saeimā vēl divos lasījumos.
Ar šīm izmaiņām iecerēts vairot doktorantu skaitu un viņu veikuma kvalitāti Latvijā, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas vietnieks Česlavs Batņa no "Apvienotā saraksta".
"Ja tagad doktoranti saņem stipendiju120 eiro, tad turpmāk tā būs 1000 eiro mēnesī plus vēl ir iespēja saņemt 8500 zinātniskajai bāzei," sacīja Batņa.
Latvijas Universitātes docente Lilita Seimuškāne norādīja, ka grozījumus atbalsta un, viņasprāt, tie varētu mudināt studentus izvēlēties studēt doktorantūrā. Ik gadu doktorantūru pabeidz ap 150 cilvēkiem, bet vajadzētu vismaz 200.
"Vairākos starptautiskos rādījumos esam vieni no pēdējiem doktoru skaita ziņā. Tas nozīmē, ka šis process nav vienkāršs. Cilvēkam, kurš izvēlas studēt, vispirms jāsaprot, ka tās ir, pirmkārt, studijas pašam priekš sevis," klāstīja Seimuškāne.
Likumā plānots iekļaut normu par pēcdoktorantūru. Pēcdoktorants īstenos individuālus pētniecības vai pētniecībā balstītus projektus, izpildīs pienākumus saistībā ar studiju darbu kā akadēmiskais personāls, tostarp arī kā bakalaura, maģistra darbu vadītājs.
