Saeima konceptuāli atbalsta izmaiņas nacionālās drošības likumos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Saeima ceturtdien, 26.novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas vairākos likumos nacionālās drošības stiprināšanai. Šos grozījumus rosinājis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, un tie paredz pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcību valsts ārēja apdraudējuma gadījumā, informēja Saeimas Preses dienests.

Likumu grozījumi paredz - ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savus pienākumus kara laikā, tad Valsts prezidenta ieceltais virspavēlnieks pārņem nepieciešamās funkcijas un vada valsts aizsardzību. Lai nodrošinātu valdības un virspavēlnieka efektīvu sadarbību kara laikā, likumprojekts paredz, ka virspavēlnieks vai viņa pilnvarota persona piedalās valdības sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

Patlaban saskaņā ar Satversmi un Nacionālās drošības likumu valsts apdraudējuma novēršana, tostarp kara laika situāciju pārvarēšana, ir valdības kompetencē. Izmaiņas nepieciešamas, lai uzlabotu reaģēšanas funkcijas valstī ārkārtējās situācijās, deputātiem iepriekš sacīja Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps.

Viņš norādīja, ka patlaban regulējumā ietvertais virspavēlnieka institūts dublē citu valsts aizsardzības un izpildvaras institūciju pilnvaras, kā arī kara laikā varētu sarežģīt valsts aizsardzības vadīšanu.

Līdz ar grozījumiem tiks nostiprināts aizsardzības ministra, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera un armijas vienību pienākums nekavējoties reaģēt uz militāru agresiju. Katras NBS spēku vienības komandieris negaidīta militārā iebrukuma gadījumā uzsāktu militārās aizsardzības pasākumus, negaidot atsevišķu lēmumu par to. Savukārt NBS komandieris nekavējoties uzsāktu organizētas militārās aizsardzības darbības, informējot par to aizsardzības ministru. Aizsardzības ministrs saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu nekavējoties uzsāktu valsts aizsardzības darbības, par to informējot Valsts prezidentu, Saeimas Prezidiju un Ministru prezidentu, nosaka izmaiņas likumos.

Tāpat jaunajā regulējumā paredzēts - kara vai izņēmuma stāvokļa laikā valdības sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, ja piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs valdības locekļi. Patlaban likums noteic, ka valdības sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, ja piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem.

Grozījumos arī ietverta kara laika definīcija, nosakot, ka kara laiks iestājas, ja ārējs ienaidnieks veicis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti.

“Izmaiņas likumos nepieciešamas, lai tiktu paredzēts skaidrs un nepārprotams lēmumu pieņemšanas mehānisms valsts apdraudējuma gadījumos un lai valsts augstākās amatpersonas un iestādes efektīvāk varētu novērst valsts neatkarības, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumus. Grozījumi ir īpaši būtiski pašreizējos apstākļos, jo drošības situācija Eiropā ne tikai pēdējā gada, bet nu jau arī pēdējā mēneša laikā ir būtiski mainījusies, kā arī mainījies pats kara jēdziens,” iepriekš skaidroja par likumprojektiem atbildīgās Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”).

Par grozījumiem Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta likumā Saeimai vēl jālemj otrajā un trešajā lasījumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti