Saeimā konceptuāli atbalsta 40 miljonu kompensāciju ebreju kopienai

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas paredz ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonus eiro par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

"Par" balsoja 61 deputāts, bet "pret" bija 13 parlamentārieši.

Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojekta mērķis ir atjaunot taisnīgumu un sniegt atbalstu ebreju kopienai. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka mērķis ir ar labu gribu atlīdzināt restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteikto kadastrālo vērtību, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.

Likuma anotācijā norādīts, ka holokausta laikā tika iznīcināti 90% no Latvijas pirmskara ebreju kopienas. Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā, bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās, un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940. gada 17. jūnijam. Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Uzsvērts, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā padomju okupācijas režīma īstenoto īpašumu nacionalizāciju, kā arī nav vainojama un nav atbildīga par nacistiskā režīma īstenoto holokaustu. Tomēr būtu ētiski un taisnīgi, ja Latvija ar labu gribu atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par nekustamajiem īpašumiem, kuri pēc 1991. gada 23. augusta nonāca Latvijas īpašumā.

"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce sacīja, ka vairums Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu jau daudz ātrāk pieņēma lēmumu par kompensācijām.

"Tas ir goda un principa jautājums par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu," sacīja Pūce.

Viņš piebilda, ka restitūcija vienmēr bijusi arī sarunas objekts ar ASV.

Nacionālās apvienības (NA) deputāti no Saeimas tribīnes kritizēja kompensācijas, norādot, ka tas dos precedentu, ka arī citi var pieteikties īpašuma atgūšanai pēc termiņa beigām. Deputāti iebilda, ka nauda tiek piešķirta nevis holokaustā cietušajiem, bet vienai organizācijai, kura nepārstāvot visus Latvijas ebrejus. Parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins (NA) pat

aicināja likumprojekta nosaukuma sākumu nomainīt uz "Šantāžas ceļā izspiests atlīdzinājums".

Likumprojekts paredz no valsts budžeta izmaksāt 40 miljonus eiro, kas aprēķināti, balstoties uz 1940. gada 16. jūnijā ebreju kopienai piederējušo īpašumu, kuri netika atgūti restitūcijas laikā, kadastrālo vērtību 2018. gada 31. decembrī – 47 809 102 eiro. 

Plānots, ka piešķirtos līdzekļus Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds drīkstēs izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai Latvijā, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu. Tāpat tos varēs izmantot Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomē ietilpstošo organizāciju darba atbalstam, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai, kā arī ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanai. Neievērojot šo normu, fondam paredzēts noteikt pienākumu pretēji mērķim izlietoto atmaksāt valsts budžetā.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim. Tas būs galīgs un izbeigs jebkādas citas prasījuma tiesības ebreju kopienai un draudzei par restitūcijas laikā neatgūtajiem nekustamajiem īpašumiem.

Valsts prezidenta kanceleja iepriekš norādījusi, ka "situācija jāatrisina, lai panāktu vēsturiskā taisnīguma viedokli". Latvijas Ebreju kopiena savukārt izteica cerību, ka ar šo likumprojektu varēs pāršķirt vēstures lappusi.

KONTEKSTS:

Par kompensācijām ebreju kopienai Saeimā diskutēts jau 15 gadus, bet tas tā arī nav ticis atrisināts.

2006. gadā Aigara Kalvīša valdībā tapa likumprojekts par vēl citu nekustamo īpašumu atdošanu un 32 miljonu latu kompensācijas izmaksu. Taču 8. Saeima toreiz to noraidīja bez kādām debatēm. 2008. gadā Ivara Godmaņa valdība mēģināja atgriezties pie šī jautājuma, bet, sākoties krīzei un mainoties valdībai, šis jautājums palika pusratā.

2012. gada vasarā toreizējais premjers Valdis Dombrovskis aicināja tieslietu ministru Gaidi Bērziņu veidot darba grupu. Ministrs iebilda, ka denacionalizācijas process Latvijā ir beidzies, bet, premjera spiedienam turpinoties, atkāpās no amata.

Par ebreju īpašumu restitūciju, viesojoties Latvijā, vairākkārt atgādinājuši arī ASV īpašie sūtņi holokausta jautājumos Duglass Deividsons un Nikolass Dīns, kā arī citas ASV un Izraēlas amatpersonas.

Lai kaut uz brīdi pieklusinātu šo jautājumu, 2016. gadā Saeima pieņēma vairākus likumus, ar kuriem Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei tika nodoti pieci nekustamie īpašumi.

Jautājumam sadūšojās pieķerties arī 13. Saeimas politiķi. Taču jau sākotnēji bija skaidrs, ka šim priekšlikumam nebūs vienota koalīcijas atbalsta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt