Grozījumi Meža likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā paredz, ka Latvijas austrumu robežu tiek plānots papildināt ar ceļu izbūvi, tiltiem, kā arī dzeloņstiepļu žogu.
Tāpat, veicot robežas izbūvi, ir paredzēts, ka tiks izcirsti vairāki koki un krūmi, ko uzraudzīs "Latvijas Valsts meži". Grozījumi arī paredz, ka valstij būs vieglāk atsavināt nocirsto koksni, lai process ar robežas izbūvi virzītos straujāk.
Grozījumi Būvniecības likumā paredzēs, ka Būvniecības valsts kontroles birojs uzraudzīs Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestādes vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā.
Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu un vienotu būvniecības dokumentu saskaņošanas procesu attiecībā uz būvniecību valsts robežas joslā, tostarp uz Latvijas un Baltkrievijas robežas.
Tāpat izskatīšanai komisijā nodoti saistīti grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
