Saeima jauno NEPLP valdes locekli varētu apstiprināt 18. jūnijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 4 mēnešiem.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma iztaujāt piecus vakantajam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amatam izvirzītos kandidātus, un pēc tam izvēlēties vienu vai vairākus pretendentus, kurus piedāvāt parlamenta balsojumam. 

Komisija nolēma kandidātus tuvākajā laikā iztaujāt pa vienam, un pēc tam balsot, kurus kandidātus virzīt uz Saeimas balsošanu. Šobrīd plānots, ka Saeima par jauno padomes locekli varētu balsot 18. jūnijā.  

Vieta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes valdē atbrīvojās pirms mēneša, kad valdes locekļa amatu pēc paša vēlēšanās pameta Gints Grūbe, lai nodotos radošajai darbībai.

Viņa vietai ir izvirzīti pieci kandidāti: Kultūras ministres Dace Melbārdes padomnieks Mārtiņš Kaprāns, žurnāliste Dace Ķezbere, Komunikoloģisko pētījumu centra pārstāvis Aleksandrs Mirlins, rakstniece Eva Mārtuža un žurnāla „Bilance” galvenais redaktors Guntis Rozenbergs.

Jau pirms kandidātu iztaujāšanas, par savu favorītu  ir pārliecināts Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

“Dace Ķezbere. Es izlasīju visu šo viņas iepriekšējo darba gaitu, viņa ir ļoti ilgstoši jau strādājusi šajā padomē, un manuprāt viņas šis iepriekšējais dzīves un darba gājums ir atbilstošs šim amatam,” sacīja Brigmanis.

Tikmēr Latvijas Reģionu apvienības deputāts Artuss Kaimiņš pagaidām var nosaukt tikai savu anti-favorītu.

“Tas būtu Kaprāna kungs, kurš pārstāv arī Kultūras ministriju vienā no darba grupām, jo Kaprāns kungs ir iestājies par trešās televīzijas izveidi, proti, krievvalodīgajiem Latvijā, kas tikai un vienīgi palielinās budžeta izdevumus, un efektivitāti no tā nesniegs. Tā kā es esmu pret šo te trešo kanālu,” skaidroja Kaimiņš.

Kaimiņš arī atzina, ka tieši kandidāta neatkarība viņam būs viens no galvenajiem kritērijiem, izvēloties, kuru kandidātu atbalstīt. Viņaprāt, šobrīd padomes valdē locekļi aizstāv kādas šauras grupas intereses.

Tikmēr Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA) atzīst, ka visi piedāvātie kandidāti ir stipri.

“Patiesībā visi pieci kandidāti ir ļoti spēcīgi kandidāti. Iepriekšējo reizi tad, kad bija tas lielais [kandidātu] skaits uz visiem pieciem [amatiem], bija daudz sarežģītāk. Patiešām, šeit pieci kandidāti ir ļoti stipri kandidāti, un manuprāt ļoti svarīgi būs tas, ko mēs no viņiem dzirdēsim un kāds ir viņu redzējums, jo pašlaik ir tā, ka, apskatoties viņu CV un dzīves gājumu, piedāvājumi man tiešām šķiet visi ļoti stipri,” norādīja Laizāne.

Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) atzīst, ka vēl nav izlēmusi, kuru kandidātu atbalstīt. Viņas balsi izšķirs kandidātu priekšlikumi, kā cīnīties ar Krievijas propagandu.

“Mēs pieredzam Kremļa informatīvo iejaukšanos Latvijas mediju telpā, faktiski arī mediju eksperti runā, ka notiek informatīvais karš pret Latviju. Manā skatījumā ir būtiski, lai šie cilvēki saprastu, cik nopietna ir šī situācija, un lai viņiem būtu priekšlikumi, ko darīt šajā jomā, kā iet uz priekšu, kā attīstīties,” uzsvēra Mūrniece.

Saeimas Cilvēktiesību komisija tuvākajā laikā iztaujās visus piecus kandidātus un lems, vai Saeimas balsošanai virzīt vienu vai vairākus kandidātus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti