Saeimā izceļas asas diskusijas par ļaušanu ārvalstu studentiem strādāt 40 stundas nedēļā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Saeimas deputāti ceturtdien, 25. aprīlī, pēc garākām diskusijām nolēma turpināt darbu pie atsevišķu partijas "KPV LV" deputātu ierosinājuma grozīt Imigrācijas likumu, ļaujot Latvijā studējošiem ārvalstniekiem strādāt 40 stundas nedēļā pašlaik noteikto 20 stundu vietā.

Grozījumos rosināts noteikt, ka no 2019. gada 1. septembra ārzemniekiem, kuram ir piešķirta termiņuzturēšanās atļauja vai vīza sakarā ar studijām vai studiju apmaiņu Latvijā akreditētā izglītības iestādē, ir tiesības strādāt 40 stundas nedēļā. Likumprojekta anotācijā tostarp norādīts, ka lielākoties studenti strādājot daudz vairāk nekā pašlaik atļautās 20 stundas nedēļā, taču darba devējs grāmatvedībā atspoguļo tikai atļauto darba laiku. Šāda situācija neveicinot ēnu ekonomikas līmeņa krišanos, jo komersanti spiesti pārkāprt nodarbinātības ierobežojumus, lai samaksātu konkurētspējīgu atalgojumu.

"KPV LV" deputāts Didzis Šmits debatēs klāstīja, ka Iekšlietu ministrija, kas iepriekš brīdinājusi par drošības riskiem, kurus izraisītu studentu pieplūdums no valstīm ar augstu terorisma risku, faktiski atzinusi savu impotenci, jo nespēj kontrolēt šo jomu. Šmits norādīja uz Poliju, kurā pie varas ir nacionāli noskaņoti spēki, taču tie nevēršoties pret viesstrādniekiem, jo poļu izpratnē nacionālisms ir savas ekonomikas stiprināšana.

Viņam iebilda Nacionālās apvienības parlamentārietis Jānis Dombrava, kurš vērsa uzmanīvu uz atsevišķām Latvijas augstskolām, kas specializējušās uz ārvalstu studentiem, lai tirgotos ar studentu vīzām. "Kvalitatīvas augstskolas iebilst pret šīm vīzām. Valsts drošības dienests atzīmē, ka šeit ir saskatāmi būtiski drošības apdraudējumi. Pavisam nesen Igaunijās drošības dienests nāca klajā ar līdzīgu vērtējumu par saviem studentiem. [Savukārt] dzimtenē studentus informē nevis par mācībām, bet gan par to, kā var ieceļot Šengenā un uzsākt darba gaitas," teica Dombrava.

Vienotības” deputāte Inese Lībiņa-Egnere par grozījumiem
00:00 / 00:24
Lejuplādēt

"Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis tikmēr apelēja pie Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās, uzsverot, ka investoriem tādā valstī nebūs vēlmes ieguldīt naudu, bet vietējiem uzņēmējiem samazināsies darbspējīgu iedzīvotāju skaits. "Kas maksās pensijas pensionāriem?" vaicāja Dombrovskis. Līdzīgās domās bija arī no partijas "KPV LV" ievēlētais Aldis Gobzems, kurš kā piemēru minēja studentu no Indijas, kas labi orientējas informācijas tehnoloģiju jomā un varētu strādāt Latvijas uzņēmumā "Mikrotik", bet darba stundu ierobežojuma dēļ viņu var pārpirkt "Apple".

Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins savukārt pauda, ka no Centrālāzijas uz Eiropas Savienību, lai "jautri pavadītu laiku", nereti dodas bagātu vecāku atvases, kuras savus diplomus ir nopirkušas. Tomēr Latvijai būtu vajadzīgi Vācijas speciālisti, nevis no bijušajām padomju republikām ievesti studenti. Kiršteins uzsvēra, ka Latvijas Imigrācijas likums atgādina lupatu deķi, kurš ir nepārtraukti jālabo. Kā risinājumu esošajai situācijai ar darbaspēka trūkumu deputāts ierosināja tādas līgumdarba sistēmas ieviešanu, kāda ir spēkā bagātajās arābu valstīs, kad viesstrādnieki dodas uz savām mājām, tiklīdz vienošanās ir izpildīta.

Pēc vairāk nekā divu stundu ilgām debatēm par grozījumu tālāku virzīšanu Saeimā balsoja 55, bet pret bija 35 deputāti. Attiecīgos grozījumus rosināts veikt Imigrācijas likumā un Ministru kabineta noteikumos par ārzemnieku nodarbināšanu. Likuma grozījumus iesnieguši "KPV LV" deputāti Linda Liepiņa, Iveta Benhena-Bēkena, Didzis Šmits, Ēriks Pucens un Jānis Vitenbergs.

LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" iepriekš atklāja, ka daudzi ārvalstu jaunieši pamanās strādāt 40 un pat vairāk stundu nedēļā, bet darba devēji ietaupa uz viņu rēķina, jo nemaksā viņiem oficiālās algas. Politiķi uzskata, ka pašreiz regulējumā nekas nav jāmaina un studentiem nevajadzētu ļaut strādāt ilgāk. 2017. gadā raidījums vēstīja, ka ēdināšanas uzņēmumā “Tokyo City” virtuvē ir pilns ar studentiem no Uzbekistānas, Bangladešas, Indijas un citām valstīm. Stundas, ko viņi nedrīkst strādāt, apmaksā neoficiāli.

Valsts darba inspekcija viesstrādniekus nekontrolē, jo viņi īsti nezina, kurš ir kurš un cik kurš ilgi drīkst strādāt, datu bāzes par šiem iebraucējiem ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, bet viņi savukārt nepārbauda nodarbinātos.

Arī Liepiņa, kas tobrīd vēl nebija partijā "KPV LV" un vadīja ēstuvi "Wok to Walk", raidījumam atzina, ka nodarbina uzbeku studentus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti