Sadaļas Sadaļas

Pusdiena

Ugunsgrēku Pļavniekos ugunsdzēsēji likvidējuši, evakuētie iedzīvotāji atgriežas mājās

Pusdiena

Atklāts, ka Krievijas Stratēģisko pētījumu institūts ietekmēja ASV vēlēšanas

Saeimā iestrēguši grozījumi par tiesu spriedumu atklātumu

Saeimā iestrēguši grozījumi par tiesu spriedumu atklātumu

Tieslietu ministrijas iecere turpmāk tiesu spriedumos neaizklāt iesaistīto personu vārdus iestrēguši Saeimas apakškomisijā. Ar mērķi padarīt tiesas spriesto caurspīdīgāku, ministrija vēlas mainīt likumu, kurš paģēr spriedumus anonimizēt. Jaunais regulējums liktu sargāt tikai cietušo un liecinieku identitāti, bet ne notiesāto.

Persona A, B un D

"Atrodoties automašīnā, persona A paņēma naudu 5000 latus un nodeva to personai D, lai viņa to nodotu personai B. Persona D naudu ielika kompaktdiska vāciņos, kurus paņēma automašīnā. Kad persona B iekāpa automašīnā, persona A pasniedza viņai rožu pušķi, bet persona D nodeva personai B no personas A saņemto naudu."

Tā skan viena no kukuļošanas epizodēm skandalozajā bijušās Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ivetas Bērziņas un uzņēmēja Gulami lietā.

Saprast to nav vienkārši. Taču spēkā stājušies spriedumi šādi tiek publicēti, jo to paģēr likums.

Iecere atklāt daļēji

Tieslietu ministrija nolēmusi to grozīt. Proti, atteikties no spriedumu anonimizācijas visās administratīvajās lietās, izņemot gadījumus, kad tiesas sēde bijusi slēgta. Piemēram, lai sargātu valsts noslēpumu vai bērnu intereses. Savukārt krimināllietās neaizklāt notiesāto vārdus noteiktās apsūdzības.

Ministrija vēlas sākt ar krimināllietām par noziedzīgu nodarījumu pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu, kā arī par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā. Šajās lietās aizklātu tikai liecinieku, cietušo un noziegumā dzīvību zaudējušo identitāti.

„Ar kaut ko bija jāsāk, un šīs, mūsu ieskatā, ir tās lietas, kuras ir vienkāršāk pamatot, kāpēc sabiedrības interese ir lielākas par konkrētas personas interešu aizskārumu. Mēs kā Tieslietu ministrija to virzījām, reaģējot uz tā brīža debatēm par to, ka būtu vēlams nodrošināt lielāku tiesu spriedumu atklātību,” skaidro ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža.

Ideju par atklātību atbalsta arī deputāti. Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija vadītāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) saka, ka šie grozījumi ir svarīgi: „Svarīga ir sabiedrības informētība par to, kādā veidā ir noticis likumpārkāpums, ja ir spēkā stājies tiesas spriedums, tad informācija par to, kas tad ir tajā lietā noticis. Aizsargāt cietušās personas, aizsargāt nepilngadīgas personas, bet viss pārējais sabiedrībai būtu pieejams.

Mēs savukārt nemitīgi atgriežamies pie tā, cik lielā mērā tie spriedumi tiek publicēti tādā veidā, ka praktiski ir grūti saprast, uz ko tie attiecas.”

Attaisnotie un dzēstā sodāmība

Tomēr Āboltiņas vadītajā apakškomisijā šo jautājuma šonedēļ uz nenoteiktu laiku atlika. Ilgaža norāda, ka deputātiem bija vairākas neskaidrības, piemēram,

kā rīkoties gadījumā, kad sodāmība tiek dzēsta, bet spriedums joprojām lasāms tiesu mājaslapas speciālajā sadaļā.

„Piemēram, jautājums par noilgumu kriminālprocesā, par sodāmības noilgumu, kā tas iet kopā ar personas tiesībām uz šo ziņu aizmiršanu. Viņa ir nesodīta, bet internetā vēl ir nolēmums ar viņas vārdu un uzvārdu par kriminālsoda piemērošanu,” norāda ministrijas pārstāve.

Bažas esot arī par tiesu attaisnotiem cilvēkiem, kuri, iespējams, nevēlētos, lai viņu vārds tiktu saistīt ar lietu, kurā cilvēks saukts pie kriminālatbildības, bet atzīts par nevainīgu. Grozījumu vētītāji šaubās, vai bez papildu izvērtēšanas publicējami arī visi administratīvo lietu spriedumi.

„Mums likās – ja jau sēde ir atklāta, jebkurš var nākt klausīties un piefiksēt datus, mēs nevaram cilvēkiem aizliegt to darīt, kāpēc lai mēs to nepublicētu internetā.

Bet Datu valsts inspekcija mums paskaidroja, ka ir atšķirība tajā apstāklī, cik daudz pūles cilvēkam jāpieliek, lai šo informāciju iegūtu,” skaidro Ilgaža.

Datu valsts inspekcijas iebildumus Latvijas Radio uzzināt neizdevās. Ar šiem grozījumiem strādājušie darbu pametuši, un amatos palikušajiem vajadzīgs laiks izpētei.

Ilgaža sola rosinātos grozījumus pārstrādāt. Piemēram, administratīvajās lietās dati varētu būt atklāti, bet tos slēptu tikai pēc lietas dalībnieku pieprasījuma. Savukārt krimināllietas personu vārdus aizklātu pēc sodāmības dzēšanas.

Ministrija cer, ka šis jautājums pie deputātiem atgriezīsies, kad citus grozījumus likumā "Par tiesu varu" skatīs otrajā lasījumā. Arī Āboltiņa sola – par šīm likuma izmaiņām netiks aizmirsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt