Likumprojekts vēl ir tapšanas stadijā, taču pašreiz tajā plānots noteikt, ka bijušie VDK aģenti varēs atzīties līdz 2016. gada beigām, tā nodrošinot, ka viņu vārdi tiek publiskoti ne agrāk kā piecus gadus pēc nāves. Pārējos aģentus varētu publiskot, šo soli saskaņojot ar VDK zinātniskās izpētes komisiju.
Lai izvairītos no to cilvēku nomelnošanas, kuru vārdi un uzvārdi nejauši sakrīt ar kāda aģenta vārdu, publiskota tiks plašāka informācija, kas par konkrēto cilvēku savākta no dažādiem avotiem, piemēram, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, Iekšlietu ministrijas un Valsts arhīviem.
Jau vēstīts, ka jautājums par lustrāciju jeb totalitārisma seku Latvijā izgaismošanu, ļaujot pāridarītājiem nožēlot grēkus, bet upuriem gūt gandarījumu - tika atkal aktualizēts, svinot Lidijas Lasmanes-Doroņinas 90. jubileju.
Viņa pārstāv cietušos un norāda, ka sabiedrība var nokavēt pašattīrīšanos, un tas slikti ietekmē jauno paaudzi. Doroņinas-Lasmanes domubiedri atgādināja, ka arī Vācijā tikai 20 gadus pēc nacisma režīma sagrāves sākās sabiedrības pašanalīze un Latvijai arī pienācis laiks.
Tiesa, Latvijas politiķi ir piesardzīgi pret lustrācijas likuma ieviešanu, kas ļautu atvērt „čekas maisus”. Politiķiem nav pārliecības, ka tagad to var darīt, jo Saeimas juristi jau pirms 15 gadiem uzskatīja, ka ir par vēlu.
