Latvijā patlaban notiek aktīvas diskusijas par jauna un efektīva sabiedrisko mediju pārvaldības modeļa ieviešanu, tādēļ Saeima sola Zviedrijas, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas pieredzē smelties labākos risinājumus.
Līdz šim Nacionālās apvienības vadītā Kultūras ministrija un Saeimas Cilvēktiesību komisija aktīvi virza ideju, ka sabiedrisko mediju pārvaldībā jāpiedalās arī politiķiem. Publiskajā telpā izskan viedokļi, ka tādējādi Latvija tuvotos Polijas modelim, bet tāds politiskais virziens apdraud sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību.
Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis uzsver, ka mediju neatkarību grib tikai stiprināt.
"Mēs no Kultūras ministrijas puses esam gatavi strādāt un meklēt risinājumus, kādā veidā redakcionālo neatkarību nostiprināt sabiedriskajās organizācijās primāri vēl vairāk, nekā tas šobrīd ir. Un, mūsu ieskatā, tas ir nepietiekami tiesiski noregulēts Latvijā. Un arī komercmedijos tieši tāpat mums ir iespējas nostiprināt šo redakcionālo neatkarību. Un otrs elements šajā diskusijā, ja mēs paraugāmies uz Eiropu, politiskā pārstāvniecība gan tieši, gan pastarpināti ir faktiski visās valstīs: mums ir ļoti grūti iedomāties, kādā veidā mēs varam runāt par publisku līdzekļu pārvaldi demokrātiskā iekārtā, kur tauta caur saviem priekšstāvjiem parlamentā nevērtē, neskatās līdzi tam, kas ar šiem publiskajiem līdzekļiem tiek darīts," skaidroja Putnis.
Tagad Latvijā, reformējot Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kur, pēc Putņa sacītā, jau ir politiķu deleģēti pārstāvji, plānots izveidot plašāku padomi. Tajā līdz ar politiķiem būtu arī eksperti, nodrošinot plašāku sabiedrības pārstāvniecību, kas nodarbotos ar sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldību.
