Konkrētus nosacījumus par obligāto vakcināciju pret Covid-19 atsevišķās profesijās un darba devēja tiesībām nevakcinētos atlaist ministrijas vēl izstrādā, taču gala lēmums būs jāpieņem Saeimas deputātiem. Pēdējā laikā deputāti ne vienmēr atbalstījuši valdības lēmumus.
Nacionālās apvienības valdes loceklis Ritvars Jansons norādīja, ka partijā jaunie priekšlikumi pārrunāti vēl nav, tomēr diskusijas būšot sarežģītas. Jansons uzskata, ka obligāti likt vakcinēties varētu tikai dažādu dienestu darbiniekiem, kā policistiem vai robežsargiem, taču ne skolotājiem, mediķiem vai sociālo aprūpes namu darbiniekiem, kā iecerējusi valdība.
“Būsim atklāti. Mums uz šīm profesijām neskrien cilvēki pieteikties masveidā, un mums jau tagad ir trūkums šīm profesijām. Tas varētu būt pilnīgi galējs līdzeklis krīzes situācijā, kad ir šī obligātā vakcinācija,” norādīja Jansons, paužot, ka, viņaprāt, šobrīd Latvija vēl nav bezizejas situācijā ar vakcināciju.
Arī Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans uzskata, ka vismaz skolotāju gadījumā par obligāto vakcināciju lēmums vēl nav jāpieņem, jo līdz mācību gada sākumam esot laiks, lai skolotāji vakcinētos paši. Savukārt darba devēju tiesības nevakcinētos atlaist Feldmans atbalsta.
Viņš skaidroja: “Es būtu tikai priecīgs, ka uzņēmējiem ir pēc iespējas lielākas tiesības rīkoties un pieņemt lēmumus attiecībā uz darbiniekiem, kas strādā viņu uzņēmumos. Bet jebkurā gadījumā runa ir nevis, ka uzņēmējam ir kaut kas obligāti jādara, bet ka uzņēmējam ir tiesības rīkoties.”
Atbalstu likumam par obligāto vakcināciju atsevišķām profesijām sola deputāts Atis Zakatistovs, kurš gan norāda, ka ar viņa vadīto piecu deputātu grupu tas izrunāts vēl nav. Savukārt asu kritiku virzībai uz obligāto vakcināciju velta opozīcija. Lielākās frakcijas “Saskaņa” vadītājs Jānis Urbanovičs stāstīja, ka vakcināciju atbalsta, taču ne ar tādām metodēm.
“Runājiet skaidru valodu, ka tas ir svarīgi, ka to vajag darīt, bet nekādā gadījumā nedraudiet. Jebkurš, kurš zaudēs darbu, viņš var iet uz tiesu un viņš vinnēs to tiesu,” sacīja Urbanovičs.
Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Uldis Augulis uzskata, ka esot iespējams cilvēkus pārliecināt vakcinēties brīvprātīgi, taču valdība to nav mācējusi izdarīt.
“Vairāk ir jāskaidro tas, ko vakcinēšanās dod un ka tas nav nekas, iespējams, slikts. Līdz ar to, vai šis ir tas brīdis, kad ir jāuzspiež? Mūsuprāt, ir citas iespējas,” atzina Augulis.
Savukārt pie frakcijām nepiederošā opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja, ka gadījumā, ja Saeima pieņems likumprojektu par obligātu vakcinēšanos kādām grupām, viņa vāks deputātu parakstus, lai likuma izsludināšanu apturētu. Ja 34 deputāti to pieprasīs, Centrālā vēlēšanu komisija uzsāks parakstu vākšanu, lai par likumu izsludinātu tautas nobalsošanu, kam gan vajadzīgi 155 000 iedzīvotāju paraksti. Stepaņenko atzīmēja, ka tādā veidā par obligāto vakcināciju izteikties būs iespējams sabiedrībai.
KONTEKSTS:
Valdība konceptuāli vienojās, ka varētu dot darba devējiem tiesības atbrīvot no amata darbiniekus, kuri līdz 15. septembrim nebūs ieguvuši Covid-19 sertifikātu. Tuvākajā laikā tiks vērtēts likumīgais pamats šādam valdības lēmumam – vai tas atbilst Satversmei.
Obligāta vakcinēšanās plānota ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs. Valsts un pašvaldības iestādēs klātienē varēs apkalpot darbinieki ar Covid-19 sertifikātiem. To vajadzēs arī darbiniekiem, kas nodrošina iestādes vai uzņēmuma darba nepārtrauktību.
