Panorāma

Panorāma

Panorāma

Valdība uz starta: ekonomika

Sāk darbu pie sabiedrisko mediju likuma

Saeimā gaidāmas asas diskusijas un domstarpības par topošo Sabiedrisko mediju likumu

Par sabiedrisko mediju pārvaldību, regulējumu un to neatkarības stiprināšanu tiks vēl daudz diskutēts, strādājot arī pie topošā Sabiedrisko mediju likuma. Pirmajā lasījumā to apstiprināja vēl iepriekšējā Saeima, bet jau daudz konkrētākas likuma aprises būs jāiezīmē jaunajam deputātu sasaukumam. Pirmā atbildīgās komisijas sēde apliecināja, ka smagu diskusiju un domstarpību iesaistīto starpā netrūks.

Par medijiem atbildīgā Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iezīmējusi deviņas lielas tēmas, kas jāizdiskutē, pirms Sabiedrisko mediju likumu virzīt apstiprināšanai otrajā lasījumā. Deputātiem jāvienojas:

  • vai būs viens nedalīts sabiedriskais medijs vai atsevišķi Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un interneta portāls;
  • kam sabiedriskie mediji īsti piederēs – valstij vai no jauna veidojamai sabiedrisko mediju padomei;
  • vai uz tiem attieksies primāri kapitālsabiedrību vai kāds cits likums;
  • cik plašas veidojamas sabiedrisko mediju valdes;
  • kādam īsti jābūt sabiedriskajam pasūtījumam un kā vērtēt tā izpildi;
  • kā finansēt sabiedriskos medijus tā, lai tie būtu neatkarīgi;
  • kāda veidojama sabiedrisko mediju padome;
  • vai nepieciešama neatkarīga vērtētāj institūcija – mediju ombuds;
  • kāda ir latgaliešu valodas vieta sabiedriskajos medijos.

Kuri jautājumi ir būtiskākie, deputātu viedokļi atšķiras.

“Manuprāt, šī lieta virzās tomēr ap to, kas ir tā sarkanā lupata vērša priekšā, kas ir sabiedriskais pasūtījums, ko arī Valsts kontrole ir novērtējusi kā nenodefinētu lietu, neizpildītu lietu arī NEPLP [Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes] pārraudzībā,” norādīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (“KPV LV”).

“Vislielākais apdraudējums medijiem un demokrātijai, tas ir viena ģenerāldirektora iecelšana esošās valdes vietā,” sacīja deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija).

“Tas, ar ko, man liekas, mums ir jāsāk diskusija, kas ir visas tās metodes un mehānismi, caur kuriem šai likumā nodrošināt sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību,” norādīja Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda  (“Attīstībai/Par”).

Uz otro lasījumu likumā iesniegti jau teju 150 deputātu, dažādu nozares pārstāvju, mediju uzrauga un arī pašu mediju priekšlikumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt