Atbilstoši likumam NEPLP darbojas pieci cilvēki. Pašlaik pēc Saeimas lēmuma top SEPLP trīs cilvēku sastāvā. Tā pārņem Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārraudzību. SEPLP izstrādās koncepciju par to apvienošanu un finansēšanu. Vienlaikus NEPLP būs vairāk citu pienākumu, tāpēc gaidāma diskusija par padomes locekļu skaitu.
"Regulatora darbs ir liels, un jauni apvāršņi, ko paver interneta monitorings, nevarētu teikt, ka NEPLP trūkst darāmā. Drīzāk ir iespēja pārorientēties uz efektīvu regulatoru. Katrā ziņā, pat ja mēs ejam uz mazāku skaitu, pie tā jānonāk dabiskā veidā, neaizpildot vakances tajā brīdī, kad tās rodas," izteicās Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda ("Attīstībai/Par").
Pašlaik NEPLP ir četri padomes locekļi, jo viens no viņiem – Jānis Eglītis – ievēlēts jaunajā SEPLP. Trijiem NEPLP locekļiem – Ivaram Āboliņam, Ievai Aurēlijai Druvietei un Patrikam Grīvam – pirmais pilnvaru termiņš beigsies pēc pusgada, bet Ievai Kalderauskai – 2025. gada februārī.
NEPLP jaunos pienākumus nosaka pērn apstiprinātā un ieviešamā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva.
"Šobrīd klāt nāk virkne jaunu uzdevumu, kas saistīti ar interneta vidi un interneta resursu uzraudzību.
Video koplietošanas platformas, lietotāja veidots saturs. Tāpat mums viens no pamatuzdevumiem ir mediju pratības veicināšana, bērnu auditorijas aizsardzības veicināšana interneta vidē, pakalpojumu pieejamības veicināšana un uzraudzība Latvijas medijos personām ar invaliditāti," stāstīja NEPLP vadītāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.
Viņa uzsvēra, ka padomes kompetenču loks pieaug un dažādu interneta resursu uzraudzībai noderēs pēc iespējas plašākas ekspertu zināšanas. Tāpēc, viņasprāt, nevajadzētu samazināt padomes sastāvu.
„Ideālā gadījumā tā būtu jauna locekļa meklēšana pašlaik, bet reāli es redzu, ka Saeimas komisija varētu lemt, ka trīs padomes locekļus meklēs februārī, kad mums beigsies termiņš,” piebilda Druviete.
Scenāriju nesaglabāt padomi piecu cilvēku sastāvā plāno rosināt arī par NEPLP sastāva konkursa rīkošanu atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš. Viņš arī atgādina, ka likumā apstiprināts abu mediju padomju locekļu atalgojuma pieaugums līdz vidēji 3000 eiro uz rokas. Kaimiņš uzsver, ka aktualizēs monitoringa kapacitātes jautājumu. Pirms gada valdība apstiprināja finansējumu jauna aprīkojuma un trīs papildu štata vietu izveidei monitoringa nodaļā, lai arī lūdza desmit štata vietas.
"Viņiem sabiedrisko mediju uzraudzības joma ir noņemta nost, vienlaikus ir daudz darāmā, kā nekā ir digitālais laikmets.
Viņiem jāsargā Latvijas informatīvā telpa. Šobrīd arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma iespaidā ir visādas izpausmes internetā, kas nav mediji, bet sevi par tādiem pozicionē. Tāpat arī padomes sekretariātam būtu jāpievērš uzmanība norisēm sociālajos tīklos. Lai to izdarītu, vajag stiprināt monitoringa centra kapacitāti, lai tā būtu, ir vajadzīgs atalgojums," izteicās Kaimiņš.
Tuvākajos mēnešos NEPLP jāizsludina konkurss uz bezmaksas virszemes apraidē esošo televīzijas programmu vietām, jo esošais līgums beidzas gada beigās. Padome arī turpinās vērtēt sabiedriskā pasūtījuma izpildi komerciālajos medijos. NEPLP arī iesaistījusies starptautiskā monitoringa projektā sociālo mediju platformās nolūkā izstrādāt priekšlikumus Eiropas Komisijai par dezinformācijas apkarošanu. Rudenī padome Latvijā rīkos starptautisku konferenci par medijpratību.
