Jautājums, kas pēdējo mēnesi aktīvi nodarbināja daudzus Saeimas deputātus, ir jaunās valdības veidošana. Kopš 27. novembrī atkāpās Valda Dombrovska vadītā valdība, notika vairāki sarunu raundi un publiskajā telpā pavīdēja gan Arta Pabrika, gan Solvitas Āboltiņas, gan Māra Riekstiņa, gan Andreja Pildegoviča un visbeidzot arī Pētera Vaivara vārds. Bija minēti arī vairāki citi kandidāti, tomēr vairums no viņiem līdz šim tika noraidīti vienu vai otru iemeslu dēļ.
Tādēļ laikraksta „Diena" žurnālists Māris Zanders komentārā Latvijas Radio šo procesu nodēvēja par neizprotamu.
Zanders. „Man ir grūti komentēt procesu, kur es neredzu nekādu loģiku iekšējo. Respektīvi, vienmēr ir saprotamas partiju intereses, ir kaut kādas manipulācijas, bet parasti ir kaut kāds racionāls grauds. Es šobrīd nesaskatu to. Tāpēc, piedod, bet es atturēšos," sarunā ar Latvijas Radio žurnālistu Lauri Zvejnieku sacīja Māris Zanders.
Starp potenciālajiem premjera kandidātiem tiek minēts arī „Vienotības" deputāts Jānis Reirs, kurš vada Saeimas Budžeta un nodokļu komisiju. Tieši ar šo komisiju saistās arī cits būtiskākais Saeimas rudens sesijas darbs - budžeta pieņemšana.
Budžets ir tapis ilgi un smagi, pārvarot dažādus ultimātus un kompromisus. Turklāt viens no strīdīgākajiem jautājumiem jau ir atgriezies Saeimā otrreizējai izskatīšanai. Tā ir termiņuzturēšanās atļauju reforma un iedeja ieviest tam kvotas.
Politologs Ivars Ījabs atzīmē, ka šīs Saeimas darbu raksturo neierasti asas konfrontācijas un savstarpējie ultimāti.
Ījabs. „Tas nevienam nav noslēpums, ka šī, 11. Saeima, neizceļas ar konstruktīvāku darbu, nekā visas no tām iepriekšējām Saeimām, kuras mēs līdz šim esam saistījuši ar oligarhu ietekmi. Tas lika daudz uzdot jautājumu cik lielā mērā vaina ir patiešām kādos oligarhos, kas bīda kaut kādas savas ekonomiskās intereses un neļauj konstruktīvi strādāt un cik lielā mērā vaina ir pašos cilvēkos un pašā sistēmā, kas vairāk ir disponēta uz kašķiem un lamāšanos, uz visāda veida šantāžām publiskām, nevis uz kaut kāda veida konsekventas politikas īstenošanu," kritisks ir Ījābs.
Cits apjomīgs darbiem, ko aizvadītajos mēnešos veica Saeimas deputāti, bija sagatavošanās eiro ieviešanai. Lai tas varētu veiksmīgi notikt, tika grozīti simtiem likumu, kuros summas latos tika aizstātas ar summām eiro. Kaut arī tas lielākoties tehnisks darbs, tas tik un tā sagādāja diezgan daudz darba gan ierēdņiem, gan deputātiem.
Tāpat būtu jāpiemin arī karstas diskusijas ap Satversmes preambulu. Tā pašreiz atrodas Saeimas Juridiskajā komisijā un šim dokumentam ir gan pamatīgs piekritēju, gan noliedzēju skaits. Ir sagaidāms, ka strīdi par tā saucamo Satversmes kodolu, jeb pamatvērtībām, turpināsies arī Saeimas pavasara sesijā, kas sāksies 8. janvārī.
