Saeimā diskutēs par naudas trūkumu slimnīcām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Lai gan Latvija atkopjas no krīzes, situācija veselības aprūpē, īpaši slimnīcu sektorā, joprojām ir kritiska - ar šādu paziņojumu pie valsts augstākajām amatpersonām vērsušies ārpus Rīgas esošo lokālo un reģionālo slimnīcu vadītāji. Viņi prasa veselības aprūpes finansējumu sadalīt vienlīdzīgi un pildīt valdības solījumus par veselības budžetu četrarpus procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Slimnīcu vadītājus šodien uzklausīs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti.

Viens no vēstules iniciatoriem, Slimnīcu biedrības pārstāvis un Ogres slimnīcas vadītājs Dainis Širovs klāsta, ka diskusijas par veselības finansējumu velkas jau ilgi un slimnīcu vadītāji daudzkārt tikušies ar nozares vadību, bet bez rezultātiem.

„Neesam saņēmuši pretī sapratni un faktiski esam dzirdējuši, ka esam „gudrās apakšas” un daži caurkrituši ministri, kuri šīs sarunas uzsāk. [Viens no vēstules autoriem ir Kuldīgas slimnīcas vadītājs, bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis]. Tas, ka vienojas 18 slimnīcas un paraksta šādu petīciju, nozīmē, ka situācija ir pietiekami nopietna,” norāda Širovs. „Taču mēs redzam no tās izeju un uzskatām - ja mūs uzklausīs augstākās valsts amatpersonas, - kuras, pēc mūsu ieskatiem, šobrīd tiek zināmā mērā dezinformētas un netiek sniegta patiesā informācija par situāciju veselības aprūpē, - tad mēs varēsim mainīt daudz ko uz labu.”

Jau ziņots, ka 2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts.

Slimnīcu vadītāji pauž sašutumu par papildus 7 miljonu LVL veselības aprūpei sadalījumu, kur slimnīcu sektoram atvēlēts būtiski mazāks finansējums nekā nepieciešams, lai tiktu samaksāts par visiem pacientiem, kuriem sniegta ārstēšanās neatliekamās palīdzības slimnīcās ārpus Rīgas slimnīcām. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas un siltumenerģijas, ne PVN samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne arī medikamentu cenu pieaugums.

"Slimnīcās mēs katru dienu redzam, cik patiesībā mūsu iedzīvotājiem ir kritisks veselības stāvoklis, slimības ir smagas un ielaistas, kas prasa dārgu un ilgstošu ārstēšanu. Iedzīvotāju maksātspēja ir tik zema, ka viņi baidās nokļūt slimnīcā, jo nevar samaksāt 9,50 Ls par vienu dienu slimnīcā. Mediķiem zemā atalgojuma dēļ trūkst motivācijas strādāt šajā valstī un jo īpaši neatliekamās palīdzības slimnīcās," bija uzsvērts slimnīcu vadītāju parakstītāja atklātajā vēstulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti