Panorāma

R.Vējonis: tautai jādod tiesības vēlēt Valsts prezidentu

Panorāma

Politiķi noliedz vai neatceras oligarhu sarunās pārrunāto

Deputāti un eksperti par tiesībām vēlēt Valsts prezidentu

Saeimā dažādi vērtē Vējoņa kritiku un ideju par tautas vēlētu prezidentu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lai novērstu situāciju, ka iedzīvotājus ilgstoši neapmierina esošā valsts pārvaldības un lēmumu pieņemšanas kārtība, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata – premjeram un Valsts prezidentam jāpiešķir lielākas pilnvaras valdības izveidē, jāvienkāršo Saeimas atlaišanas iespējas un prezidenta izraudzīšana jānodod tautas rokās. Prezidenta kritisko runu un izteiktos priekšlikumus Saeimas deputāti un politologi vērtē dažādi.

Valsts prezidenta uzstāšanās Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē bija, kā parasts, jau iepriekš plānots notikums. Toties prezidenta runas saturs gan daudziem šķita negaidīts.

Valsts prezidents Saeimai veltīja skarbu uzrunu. Vējonis kritizēja Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas graujot uzņēmēju un sabiedrības jau tā zemo uzticēšanos parlamentam. Vējonis pauda vēlmi, lai nepilsoņu jaundzimušie bērni automātiski saņemtu Latvijas pilsonību.

Tāpat deputāti tika aicināti nekavēties ar Satversmes grozījumiem, lai jau pēc diviem gadiem, kad beigsies Vējoņa pilnvaras, Valsts prezidentu vēlētu nevis parlaments, bet Latvijas pilsoņi tiešās vēlēšanās. Tas, pēc prezidenta domām, sekmētu valdības darbu pie reformām. Jo līdz šim tām pietrūcis Saeimas atbalsta.

Deputāti gan slavē, gan peļ runu 

"Šķiet, ka tas ir taisnīgi pateikts, ka te mēs reizēm spēlējam procesus, bet neejam uz rezultātu," vērtēja Saeimas opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības deputāts Mārtiņš Šics.

Līdzīgi domā arī Saeimas opozīcijā esošās partijas "No sirds Latvijai'' deputāts Gunārs Kūtris: "Varbūt tiešām tā ir tā vieta, kur prezidents var skaidri un gaiši pateikt par problēmu, un šajā gadījumā viņa pozīcija bija ļoti konkrēta."

Pozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atzina, ka viņu prezidenta runa nepārsteidza. "Es pietiekoši ilgi Saeimā esmu, lai ne par ko vairs nebrīnītos."

Tikmēr pozīcijā esošās partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Edvards Smiltēns norādīja: "Visu cieņu prezidentam, bet es viņam nepiekrītu! Tā runa bija tāda savdabīga."

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) atzina: "Man žēl, ka prezidents neieradās uz ielīgošanu, kā to iepriekš bija solījis. Man šķiet, ka suitu sievas viņu gan tā aplīgotu!"

"Nacionāļu" un "Vienotības" rindās tautas vēlēta prezidenta iecere tiek atzīta par bīstamu gan no varas līdzsvara izjaukšanas, gan no, piemēram, Krievijas draudu viedokļa.

Toties par priekšlikumu priecājās opozīcijas partijas - gan atgādinot, ka Vējonis pats pirms četriem gadiem ir nobalsojis pret tautas vēlētu prezidentu.  

"Šodien pēc tā, kad tika publicētas oligarhu sarunas par to, ka viņš ir vājš, viņš nāk klajā ar iniciatīvu par to, ka tautas vēlētam prezidentam ir tomēr jābūt. Ļoti labs ierosinājums, paldies! Vajadzēja nepilnus četrus gadus, lai prezidents pie tā nonāktu," sprieda opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāts Andrejs Elksniņš.

Dažāds arī politologu vērtējums 

Arī politikas analītiķi prezidenta teikto vērtē atšķirīgi.

"Jebkurā gadījumā es domāju, ka šī iniciatīva ir apspriešanas vērta," vērtēja Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors, politologs Ivars Ījabs.

Tikmēr LU profesors, politologs Jānis Ikstens atzina, ka, viņaprāt, Valsts prezidents ar risinājumiem "ir aizšāvis pilnīgi greizi".

"Tas, ka Valsts prezidentam varētu būt plašākas pilnvaras ne tikai Ministru prezidenta nosaukšanā, bet arī valdības veidošanā un, iespējams, arī valdības noņemšanā, ir pavisam loģisks solis, kas ir ļoti daudzās valstīs pieņemts," vērtēja Ījabs.

Taču – Vējoņa piedāvājums varētu novest pie vēl sliktākas situācijas, ja ar tautas balsīm prezidenta krēslā nonāktu kāds populists.

"Lēkāt pakaļ viena vai cita Valsts prezidenta vai nu tvītiem, vai garastāvokļa izmaiņām un šādā veidā, tā teikt, ik pa brīdim pulcēties uz ārkārtas vēlēšanām - es nedomāju, ka tas ir līdzsvarotas politiskās sistēmas paraugs," vērtēja Ikstens.

"Tas, ka izpildvara Latvijā ir ārkārtīgi, ārkārtīgi vāja un fragmentēta iepretim parlamentam, ir pašsaprotama lieta. Un prezidenta pozīcijas stiprināšana varētu būt šeit viens no soļiem situācijas uzlabošanai," uzskata Ījabs.

Taču, atšķirībā no Vējoņa ieteiktajiem, esot izmantojami efektīvāki līdzekļi gadījumiem, ja valdība netiek uz priekšu ar reformām.

"Mums ir laba pieredze šajā ziņā, jo deviņdesmitajos gados, kad Latvijas muita bija caurumota kā tīkliņzeķe, tika piesaistīta britu firma "Crown agents" un tieši šī britu firma palīdzēja būtiski samazināt kontrabandu un palielināt nodokļu ieņēmumus, un es teiktu, ka šim piemēram vajadzētu sekot, šo pieredzi vajadzētu izmantot arī citās jomās," uzskata Ikstens.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti