Saeimā ceļu sāk tā dēvētais lobēšanas likumprojekts

Saeima ceturtdien, 17. februārī, konceptuāli atbalstīja Interešu pārstāvniecības atklātības likuma projektu, informēja parlamentā.

Jaunizstrādātā likuma projekta mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicināt sabiedrības uzticību interešu pārstāvjiem un publiskai varai, kā arī nodrošināt godīgas un vienlīdzīgas iespējas visām ieinteresētajām personām iesaistīties interešu pārstāvībā, skaidrots likuma projekta anotācijā. 

“Katram ir tiesības vērsties pie parlamenta ar savu ideju, problēmas izklāstu un lūgt, lai tiktu pieņemti tādi vai citi grozījumi, bet šim procesam jābūt izsekojamam un atklātam, jo pašlaik sabiedrībā redzama liela neuzticība tam, kā tiek pieņemti dažādi lēmumi. Sabiedrībai ir jābūt skaidram, kāpēc viens vai otrs priekšlikums ir tieši tāds,” norādījis par likuma projekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija).

:


Likuma projekts definē interešu pārstāvniecības un interešu pārstāvja jēdzienu, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvniecības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu. Tāpat iecerēts noteikt interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus, kā arī darbības ierobežojumus interešu pārstāvniecības procesā. Likuma projekts definē interešu pārstāvniecības procesa dalībnieku darbības pamatprincipus un likuma mērķu sasniegšanas uzraudzību, kā arī nosaka atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu un likuma darbības pārkāpšanu. 

Interešu pārstāvniecības atklātības likuma projekts izstrādāts darba grupā, kuru vada deputāte Inese Voika ("Attīstībai/Par!").

Voika norādīja: “Lai nodrošinātu kvalitatīvu valsts pārvaldi, svarīgi piesaistīt ieinteresēto sabiedrības grupu pārstāvjus – tā varam panākt, ka pieņemtie lēmumi ir kompetenti un sabiedrības labākajās interesēs. Taču, lai šis process būtu patiesi godprātīgs un demokrātisks, tam jābūt atklātam un ar skaidri definētiem noteikumiem. Caurspīdīga un publiski izsekojama interešu pārstāvniecība ne vien vairo sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, bet arī nodrošina vienlīdzību un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Mūsdienīgas valstis nevar iztikt bez īpaša likuma, kas regulētu lobijus, un Saeimā esam pastrādājuši, lai arī Latvija būtu viena no valstīm ar mūsdienīgu lobēšanas regulējumu”. 

Saeimā likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja vienbalsīgi, tomēr vairāki deputāti izteicās, ka likumprojektu varētu krietni saīsināt, "izņemot ārā daiļrunības frāzes". 

Iecerēts, ka Interešu pārstāvniecības atklātības likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tas vēl jāskata Saeimā divos lasījumos. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt