Par izmaiņu skatīšanu nobalsoja 46 deputāti no lielākoties koalīcijā pārstāvēto partiju frakcijām. Savukārt pret bija 34 parlamentārieši, bet viens balsojumā atturējās.
Likumprojektā paredzēts, ka pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā bērnam aprit seši gadi. Līdz šim tie bija noteikti septiņi gadi.
Vienlaikus paredzēts, ka atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības bērns var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu vēlāk, ņemot vērā vecāku vēlmi un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu. Ģimenes ārsta vai psihologa atzinums nav nepieciešams, ja bērnam seši gadi aprit laikposmā no 1. septembra līdz 31. decembrim.
Iecerētos grozījumu kritizēja deputāte Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”): “Visiem, kas ir iesaistīti pārmaiņās, šīs pārmaiņas ir jāsaprot, šīs pārmaiņas ir jāakceptē. Un, redzot noskaņojumu vecākos, ka jautājums par to, kā bērniem atņemt bērnību, lai viņi ātrāk nokļūtu darbaspēka tirgū, nav vecāku vidū saprasts un izprasts.”
Savukārt deputāts Aldis Adamovičs (“Vienotība”) norādīja, ka Vispārējās izglītības likuma grozījumos ir vairāki priekšlikumi saistībā ar pāreju uz kompetencēs balstītu izglītības saturu.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicināja veikt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk. Sākotnēji bija domāts pārmaiņas sākt 2018./2019.mācību gadā, taču, redzot, cik ilgs ir saskaņošanas periods, ministrija secināja, ka jādod vēl viens sagatavošanās gads un pārmaiņas jāsāk no 2019./2020.mācību gada.
Sabiedrībā skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma neatbalstīja lielā vienprātībā, viedokļi ir dažādi. Izskatīšanai Saeimas Prezidijā nonākusi iedzīvotāju iniciatīva saglabāt esošo regulējumu, kas paredz skolas gaitu sākšanu no septiņu gadu vecuma, kuras atbalstam portālā "Manabalss.lv" savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.
