Likuma grozījumus atbalstīja 49 Saeimas deputāti no partijas "Saskaņa", Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), Nacionālās apvienības (NA), kā arī no partijas "No sirds Latvijai". Pret tiem bija 22 parlamentārieši, tostarp deputāti no "Vienotības", kā arī Ilmārs Latkovskis un Romāns Naudiņš (NA). 14 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
Tādējādi Saeimas vairākums atbalstīja iepriekš parlamenta Budžeta komisijas pausto nostāju. Komisija nolēma grozījumus Kredītiestāžu likumā atkārtotajā izskatīšanā parlamenta plenārsēdē virzīt bez izmaiņām. Šāds lēmums tika pamatots ar faktu, ka vairs nav spēkā tie apstākļi, kādi bija laikā, kad Saeimā skatīti grozījumi Kredītiestāžu likumā, proti, tika izvēlēts jauns "Trasta komercbankas" administrators.
Pret likuma grozījumiem no Saeimas tribīnes iebilda vairāki partijas "Vienotība" deputāti.
Viņi debatēs pauda viedokli, ka NA ar šiem grozījumiem aizstāv sev pietuvinātu maksātnespējas administratoru intereses. Arī Valsts prezidents, nododot šos grozījumus otrreizējai caurlūkošanai, norādīja, ka tajos manāma lobija ietekme uz politiķiem.
Parlamentārietis Ints Dālderis aicināja atbalstīt Valsts prezidenta pausto viedokli un neierobežot banku maksātnespējas administratoru loku.
NA deputāts Imants Parādnieks gan Saeimas tribīnē aizstāvējās, norādot, ka grozījumi domāti tikai interešu konflikta novēršanai. Proti, lai administrators bankas maksātnespējas procesā nebūtu ieinteresēts aizstāvēt kādu konkrētu kreditoru intereses, ar ko tam bijusi sadarbība – šajā gadījumā bijušas pilnvarojuma līguma attiecības pēdējo divu gadu laikā.
Savam bijušajam kolēģim NA nenoticēja deputāts Ilmārs Latkovskis, kurš šos grozījumus minēja kā vienu no iemesliem, kādēļ viņš pameta NA Saeimas frakciju. Arī viņš aicināja mainīt Saeimas iepriekš atbalstītos likuma grozījumus.
Tiesa, prezidentam arvien ir bažas, ka administratoru loks, kas varētu vadīt banku maksātnespējas procesus, būs sašaurināts.
"Prezidents aicināja vērtēt normu samērīgumu, proti, vai šie ierobežojumi nav tik stingri, ka faktiski mēs nonākam pie tā, ka, ja mums šobrīd ir trīs līdz pieci kandidāti, kas Latvijā ir atbilstoši banku maksātnespējas administrēšanai, tad ar šiem grozījumiem mēs nonāksim līdz vienam vai maksimums diviem. Deputāti vērtēja šos iebildumus, un tomēr izlēma atstāt normu tādā redakcijā, kāda tā ir.
Jāskatās nākamais bankas maksātnespējas process, kā šīs normas tiks piemērotas dzīvē, un tad mēs varēsim redzēt, vai šīs bažas ir apstiprinājušās vai nē.
Bet vēlreiz gribētu uzsvērt, ka tas svarīgākais bija nepieļaut "Trasta komercbankas'' maksātnespējas procesa ietekmēšanu, un tas šajā gadījumā ir sasniegts," teica Jaunzeme.
Kā ziņots, Saeima jūnija sākumā galīgajā lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru. Taču Valsts prezidents Vējonis pretrunīgos grozījumus nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, jo to pieņemšanas process radījusi bažas par atsevišķu normu patieso mērķi, nepieciešamību un samērīgumu.
Apspriežot šo priekšlikumu, izskanēja bažas, ka tas saistīts ar "Trasta komercbankas" likvidācijas procesu. Par tā jauno administratoru bija plānots iecelt zvērinātu advokātu Armandu Rasu, kuru šim amatam izvirzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraudzības komisija un kuru šo grozījumu dēļ amatā apstiprināt nevarētu.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa jūnija otrajā pusē apmierināja FKTK pieteikumu par likvidējamās "Trasta komercbanka": administratora Ilmāra Krūma atcelšanu un jauna administratora Rasas iecelšanu, vēsta LETA.
