Iebildumi, kuriem pievienojas arī daļa jauno zinātnieku, saistīti ar zinātniskās darbības ierobežošanu. Likums atļāvis Satversmes aizsardzības birojam uz aizdomu pamata apturēt pētījumus, kā arī veikt sankcijas pret zinātniekiem. „Akadēmiskā brīvība ir kaut kas, ko uzskata par pašsaprotamu demokrātiskās valstīs. Ierobežojumi pastāv, bet tie ir tik minimāli un tik ārkārtēji. Tie, piemēram, var skart pētījumu rezultātu publicēšanu ļoti atsevišķos gadījumos. Bet tie normālās, demokrātiskās valstīs nekad nav vērsti pret pašu pētniecību un nekad nedod nevienai ārpuszinātniskai institūcijai tiesības apturēt pētniecību," skaidroja jaunā zinātniece Olga Procevska.
Otrdien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš informēja, ka birojs iesniedzis Saeimā jaunu rediģējumu. Kā atzīmēja SAB vadītājs jaunais rediģējums paredz mainīt likumu tā, lai tas nebūtu tik „šerps” kā iepriekš piedāvātais.
Kažociņš, arī skaidrojot rosinājumu grozīt Zinātniskās darbības likumu, norādīja, ka viens no SAB uzdevumiem ir sargāt zinātnisko potenciālu. Par to ticis runāts gadu. „Mums ir skaidri zināms, ka vairāku valstu dienesti mēģina no citām valstīm zagt zinātnisko potenciālu jeb izmantot zinātniekus viņiem pašiem pilnībā nesaprotot, kāds tas mērķis varētu būt. Izmantot viņu specifiskās zināšanas,” sacīja Kažociņš.
