Līdz ar Saeimas atbalstu ārkārtas situācijas izsludināšanai plašākā teritorijā, dažādi epidemioloģiskie ierobežojumi skar arī, piemēram, Pļaviņu, Madonas, Krustpils, Kokneses novadus, kā arī vairākus pagastus Ogres novadā.
Arī šajos novados un pagastos cūkkopjiem fermās būs jāievēro augstākas biodrošības režīms un no ierobežojumu skartās teritorijas būs aizliegts izvest cūkgaļu. Tāpat šajos reģionos cūkkopji, kuri būs reģistrējuši savā īpašumā esošos dzīvniekus, varēs saņemt kompensāciju par to nokaušanu.
Ārkārtas situācija izsludināta līdz šī gada 1.oktobrim.
Līvija Plavinska („Vienotība”) gan mudināja paplašināt ārkārtas zonu visas valsts teritorijā.
„Jā, zona ir jāpaplašina, bet domāju – ātrā laikā tā būs visa Latvija. Jo sakarā ar dabas dzīvniekiem diez vai mēs varēsim to apturēt. Redzam, ar kādiem tempiem tas turpina kustēties. Domāju, ka vajadzēja pieņemt radikālu lēmumu un šo teritoriju noteikt visā Latvijā,” sacīja Plavinska.
Deputāte arī norādīja uz problēmām saistībā ar dezinfekcijas līdzekļiem, jo tie esot nepieejami. „Tās firmas ir sacēlušas ārkārtīgi lielas cenas par dezinfekcijas līdzekļiem, kur vajadzētu iejaukties valdībai un noteikt samērīgas cenas. Varbūt daudzās vietās vienkārši uzdāvināt zemniekam.” Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) gan atbildēja, ka Latgalē un vīrusa skartajās zonās dezinfekcijas līdzekļi ir tikuši doti zemniekiem par brīvu.
Kritiska par līdz šim darīto bija arī pie frakcijām nepiederošā Janīna Kursīte-Pakule: „Atceros, ka iepriekšējos gados bija cūku mēris, vienmēr bija dezinfekcijas šķīdumi un, braucot ar mašīnām vai ar divriteni, tad to zonu šķērsoja. Šeit nevienā no tām vietām, un mēs braucām atkārtoti, jo tā bija ekspedīcija, nekur nekādas dezinfekcijas nenotiek. Nekas!”
Dūklavs gan uzsvēra, ka situācija ir slikta, taču tā neesot jādramatizē. Turklāt eksperti uzskatot, ka dezinficējošie paklāji uz robežām un ceļu pārrakšana nedošot rezultātu. Galvenais esot aicināt cilvēkus būt atbildīgiem.
Āfrikas cūku mēris Latvijā turpina strauju izplatību un tas ir konstatēts jau vairākos reģionos ievērojami tuvāk valsts centrālajai daļai. Tas ir apstiprināts 55 mežacūkām, no kurām 43 - Latgalē un 12 - Vidzemē. Un 56 mājas cūkām 25 piemājas saimniecībās: Latgalē - 20, Vidzemē – piecām.
Tāpat vīruss skāris vienu lielāku cūku ferma Latgalē ar 200 dzīvniekiem. Kopumā Pārtikas un veterinārais dienests ir iznīcinājis 459 mājas cūkas: Latgalē - 373, Vidzemē - 86.
Līdz šim Āfrikas cūku mēra vīruss Latvijā apstiprināts vairāk nekā 50 meža cūkām un 50 mājas cūkām 25 piemājas saimniecībās un vienā cūku fermā, jau iznīcinātas 459 mājas cūkas.
Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumi tiks segti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šī slimība ir vīrusu izraisīta, ļoti lipīga, bīstama un neārstējama infekcijas slimība, kas skar cūku dzimtas dzīvniekus. Āfrikas cūku mēris nav bīstams cilvēkiem.
