Par e-veselības sistēmu otrdien sprieda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kura nolēma pieprasīt no Veselības ministrijas informāciju par jaunās sistēmas ieviešanas gaitu janvārī. Un februāra vidū plāno organizēt vairāku Saeimas komisiju sēdi, lai runātu par amatpersonu atbildību, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja komisijas vadītāja Aija Barča.
Veselības ministrijā gan joprojām uzstāj – ažiotāža ir lielāka nekā problēmas. “Tik ilgus gadus izveidojot sistēmu, mēs paši esam saskārušies, ka kaut kāda programmatūra, kaut kādi kodi ir novecojuši. Un mēs pie tā strādājam, lai savu iespēju robežās tos modernizētu un mainītu. Bet tas mūs nav apturējis tajā ziņā, lai šī programmatūra, tas kodols strādātu par 99,5%,” sacīja Aivars Lapiņš no ministrijas.
Ministrijas un Nacionālās veselības dienesta (NVD) atrunāšanās gan sadusmo tos, kam ar sistēmas nepilnībām jāsakaras praksē. Latvijas Universitātes matemātikas un informātikas pētnieks Ilmārs Poikāns sistēmu testējis un uzsver – pie ārstiem tā nonākusi stadijā, kurā savu nepilnību dēļ to nedrīkstēja lietotājiem nodot.
“Mans secinājums ir tāds, ka šeit vienkārši ārsti un pacienti ir kļuvuši par upuri tam, ka vajag nosargāt tos desmit miljonus, lai neatmaksātu, un tādēļ vajag ārstus nomelnot un tamlīdzīgi. Tas, ko es uzreiz varu pateikt – jebko, ko saka NVD un veselības ministrija e-veselības sakarā, bez cietiem pierādījumiem neuztvert kā patiesību,” sacīja Poikāns.
Ar ministrijas un Nacionālā veselības dienesta veikumu, vadot projektu, neapmierināti bija arī deputāti. Ivars Zariņš (“Saskaņa”), kas arī ir šīs jomas speciālists, norādīja, ka vajadzīgs sistēmas audits un fundamentāli risinājumi. Pretējā gadījumā, kaut ko vienkārši mēģinot pielabot, būs tikai jaunas problēmas.
Ģimenes ārsts Andris Baumanis, kurš e-veselību gaidīja ar lielām cerībām un e-vidē strādāja jau pērn, ir vīlies tajā, kā viss izvērsies. Nepilnības nav vienkārši apgrūtinošas – tās rada nopietnas problēmas. Piemēram, rezultātā var tikt nepamatoti tukšots kompensējamām zālēm paredzētais veselības budžets.
"Kad ārst izraksta savā lokālajā sistēmā recepti, tā neaiziet uz kopējo sistēmu. Tā uzrakās, pacients atnāk atpakaļ pēc papīra receptes. Un šajā brīdī ārsts ir pārkāpis visus iespējamos likumus, ir izrakstīta viena elektroniskā recepte, viena papīra recepte. Un pacientam ir tiesības atprečot abas, un ārst būs iztērējis budžeta līdzekļus, pats neapzinoties, ka tā tas ir noticis," stāsta Baumanis.
Līdzīgi cilvēki varot palikt bez slimības pabalsta, sistēmas nepilnību dēļ anulētas slimības lapas dēļ. Saeimas komijā nolemts situācijai pastiprināti sekot līdzi, lai problēmas atrisinātu. Kamēr šis vēl tiek risināts, jau briest arī nākamās problēmas. Finanšu ministrija jau norādījusi, ka, ņemot vērā tempus, ir risks pazaudēt sistēmas tālākai attīstībai paredzēto Eiropas naudu – 3,3 miljonus eiro.
Saeimas komijā nolemts situācijai pastiprināti sekot līdzi, lai problēmas atrisinātu. Kamēr šis jautājums vēl tiek risinātas, jau briest arī nākamās problēmas. Finanšu ministrija jau norādījusi, ka, ņemot vērā tempus, ir risks pazaudēt sistēmas tālākai attīstībai paredzēto Eiropas naudu – 3,3 miljonus eiro.
No 2018. gada 1. janvāra uzsākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. Pirmajā darbības dienā sistēmā bijuši arī ilgstoši tehniski traucējumi, un pirmajās dienās ne visi ģimenes ārsti vispār izmantoja šo sistēmu.
E-veselības sistēmas izveidē kopumā tiks ieguldīti 15 miljoni eiro, un finansējums vajadzīgs arī ikgadējai uzturēšanai.
Jau iepriekš izskanēja kritika par to, ka sistēma pašlaik darbojas tikai elektronisko recepšu un slimības lapu izsniegšanai, lai gan, sākot sistēmas izstrādi, bija paredzētas, daudz plašākas funkcijas un vairāk informācijas par pacientiem.
