Par administratīvās imunitātes atcelšanu nobalsoja 67 no sēdei reģistrētajiem 93 deputātiem, savukārt pret bija 21 “Saskaņas” deputāts un divi parlamentārieši balsojumā atturējās.
Lai gan Saeima piekrita grozīt Satversmes 30.pantu, atsakoties no deputātu imunitātes, tomēr tas neskars administratīvos arestus, kuriem joprojām būs vajadzīgs Saeimas akcepts, skaidroja deputāte Inese Lībiņi–Egnere (“Vienotība”).
"Kā uzsvēra visi aicinātie konstitucionālo tiesību eksperti, šis grozījums neskar tos gadījumus, ja par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem deputātam varētu piemērot administratīvo arestu. Šajos gadījumos (..) jautājumu par administratīvo arestu noteic Satversmes 29.pants, un, proti, Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Un līdz ar to jau šobrīd Satversmes 29.pants nepārprotami noteiks, ka nav pieļaujams nedz deputātu aizturēt, nedz piemērot ar personas brīvības ierobežojumu saistītu administratīvo sodu, administratīvo arestu bez Saeimas piekrišanas," skaidroja Lībiņi–Egnere.
Jau ziņots, ka iniciatīva par administratīvās imunitātes atcelšanu vairākkārt bijusi ierosināta iepriekšējos parlamenta sasaukumos, taču tās pieņemšanai nebija konstitucionālā vairākuma. Taču pērn oktobrī grozījumu nodošanu komisijām atbalstīja vairāk nekā divas trešdaļas parlamentāriešu.
Iepriekš pret grozījumiem balsojušās "Saskaņas" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs pauda bažas, ka ar šāda priekšlikuma atbalstīšanu deputāti var tikt sodīti nepamatoti. Savukārt priekšlikuma atbalstītāji norāda, ka deputāta administratīvā imunitāte nostāda deputātu īpašā, augstākā stāvoklī nekā citus sabiedrības locekļus, jo paredz, ka deputātu nevar vienkārši sodīt par jebkādu izdarītu pārkāpumu.
