Par koncepcijas apstiprināšanu balsoja 61 Saeimas deputāts, pret balsoja viens parlamentārietis, bet 18 balsojumā atturējās.
Koncepcija aptver informāciju par dažādiem draudiem, ar ko jārēķinās valstij, ieskaitot bruņotus draudus, uzbrukumus kiberdrošībai un terorismu. Koncepcijā, ko sadarbībā ar vairākām ministrijām veidojis Valsts drošības dienests, izcelti kopumā septiņi draudu veidi.
Nacionālās drošības koncepcija top reizi četros gados katra Saeimas sasaukuma pirmajā darbības gadā.
Atšķirībā no iepriekšējām koncepcijām, šajā apdraudējuma jomas ir aplūkotas daudz detalizētāk. Īpaši tas attiecināms uz sadaļām, kas veltītas kibertelpai un informatīvai telpai.
Dokuments atklāj, ka Latvijā tuvākajos gados nevar izslēgt vairākas pieaugošu draudu formas – militāro apdraudējumu, ārvalstu izlūkošanas dienestu aktivitātes, kibertelpas apdraudējumu, informatīvās telpas apdraudējumu, ieskaitot tā saucamās troļļu fermas un viltus ziņas, apdraudējumu Latvijas ekonomikai, iekšējās drošības riskus, tai skaitā terorismu. Hibrīdā apdraudējuma ziņā būtisku lomu spēlē naidīga informatīvā telpa un dezinformācija, tāpēc būtiski pilsoņiem nodrošināt mediju daudzveidību. Šajā koncepcijā uzsvērta arī spēcīgu sabiedrisko mediju loma.
"Sabiedrisko mediju attīstību ierobežo un to iziešanu no reklāmas tirgus kavē ierobežotais valsts finansējums, kas ir jāpalielina. Ieguldot līdzekļus sabiedriskajos medijos, ir jāattīsta to interneta platformas un jāpilnveido to kvalitāte, tādā veidā konkurējot ar komercmedijiem," rakstīts koncepcijā.
Viens no globāliem riskiem, kuru nedrīkstam izlikties neredzam un kurš pieminēts arī jaunajā Nacionālās drošības plānošanas dokumentā, ir klimata pārmaiņas starptautiskā drošības dimensija. Klimata pārmaiņas nav modes lieta, tās jau šobrīd Eiropas Savienības valstīm, tostarp Latvijai ir radījušas sociāli ekonomiskos zaudējumus, taču nākotnē tos papildinās arī jauni drošības izaicinājumi.
“Mēs plānojam arī Latvijas izglītības sistēmā ieviest aizsardzības mācību. Viena diena mēnesī, kas sagatavos mūsu jauniešus dažādām krīzes situācijām, veicinās savstarpējo uzticēšanos un solidaritāti un neliks mums tikt pārsteigtiem, ja gadījumā mēs nonākam, nedod Dievs, kādas krīzes situācijā,” pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriku (“Attīstībai/Par!”).
Tāpat koncepcijā uzsvērts, ka saliedēta un spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kurā pastāv vienota izpratne par pamatvērtībām un valsts ģeopolitisko orientāciju, ir viens no galvenajiem iekšējās drošības elementiem. Autori uzskata, ka saliedētu sabiedrību veido arī Latvijā dzīvojošās mazākumtautības, tāpēc valstij ir jāīsteno iekļaujoša mazākumtautību politika, iesaistot tās sabiedriski politiskos procesos un lēmumu pieņemšanā .
Dokumentā arī teikts, ka darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti.
Būtiskāko apdraudējumu NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, rada Krievijas specdienesti.
Iepriekš Valsts drošības dienests atzina, ka pēdējo gadu laikā konstatētas plašākas Ķīnas izlūkdienestu aktivitātes rietumvalstīs, kas liek pievērst lielāku uzmanību Ķīnas aktivitātēm arī Latvijā.
