Valdību atbalstīja 61 deputāts, pret balsoja 39 tautas priekšstāvji. Neviens neatturējās.
Straujuma uzsver ekonomiku un nacionālo drošību
Nākamās valdības vadītāja Laimdota Straujuma uzrunā Saeimai pauda, ka valdība būs fiskāli atbildīga un rūpēsies par makroekonomisko stabilitāti. Viņa solīja, ka ministri atbalstīs ekonomiku, inovāciju un zinātnes saistību ar uzņēmējdarbību, sekmēs godīgu konkurenci biznesā, kas izpaudīsies kā ēnu ekonomikas apkarošana un nodokļu iekasēšana. Būs arī ārvalstu investīciju aizsardzība un eksportspējas potenciāla atraisīšana.
Straujuma arī akcentēja, ka valdības politika būs jaunās ģimenes atbalstoša, savukārt maznodrošināto ienākumi augs vidēji ātrāk nekā visām citām sociālajām grupām.
Kā vienu no valdības prioritātēm viņa nosauca drošību. Primārā būšot nacionālā drošība. "No saviem vēlētājiem esmu saņēmusi mandātu cīnīties par nacionālo valsti," teica Straujuma. Taču arī citu veidu drošība būs aktuāla - sociālā drošība un energētiskā neatkarība. Viņa solīja pielikt visas pūles, lai dažādotu gāzes importa avotus.
Opozīcija kritiska un ironiska; pozīcija deklarāciju sauc par labu
Kā ierasts, Saeimas sēdēs, kurās apstiprina valdības, pozīcija un opozīcija jaunās valdības gatavību darbam, mērķus un deklarāciju vērtēja krasi atšķirīgi.
Piemēram, opozīcijā esošās partijas „No sirds Latvijai” dibinātāja Inguna Sudraba pauda, ka deklarācija ir „labo darbu un solījumu apkopojums”. Viņa par valdības deklarāciju sacīja - „bez skaidra sadalījuma, ko izdarīt īstermiņā, ilgtermiņā”. „Daudzi punkti vienkārši liecina par vēlmi solīt, nelūkojoties, vai tiem pietiek resursu,” teica Sudraba. Tāpat deklarācijā ir minēti vairāki mērķi, kas nav izpildīti jau iepriekš, piemēram, nav noslēgusies Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana. Savukārt banku „Citadele” esot vēlme pārdot par jebkuru cenu. „Šī deklarācija pretendē kā viena no nesaprotamākajām no struktūras un valodas viedokļa,” norāda Sudraba.
Viņasprāt, šī deklarācija liecina par to, ka ekonomiskā situācija Latvijā neuzlabosies.
Līdzīgi izteicās arī Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība), sakot, ka deklarācija ir bezmērķīga. „Sajūta ir tāda, ka, lasot šo deklarāciju, neviens neuzņemas atbildību (..). Ir viss kaut kas no visa, bet nav konkrēta redzējuma uz nākamajiem četriem gadiem,” norāda Liepiņš. Viņaprāt, visa deklarācija ir rakstīta vēlamā formā „attīstīsim”, „izveidosim”.
Savukārt Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība) pauda, ka valdību ir veidojusi nevis Straujuma, bet gan „daudzi, citi personāži”.
"Saskaņas" pārstāvis Boriss Cilevičs arī kritizēja valdību, tās deklarāciju, viņaprāt, nesaprotamos veidus, kā tā grasās mazināt sociālo nevienlīdzību, un atgādināja, ka krīzi pārvarēja sabiedrība un pašvaldības, nevis iepriekšējās "Vienotības" vadītās valdības. Toties Jānis Urbanovičs („Saskaņa”) aicināja Straujumu pierādīt, ka viņa nav „vietas sildītāja” nākamajam premjeram. Cits "Saskaņas" deputāts Ivars Zariņš sacīja, ka visa deklarācija ir ietverama divos vārdos - "nekas nemainīsies". Viņaprāt, koalīcija turpinās valsti dzīt kā nodzītu zirgu.
Savukārt Ilze Viņķele („Vienotība”) pauda, ka novēl Latvijai divas lietas – „konstruktīvu opozīciju, kas nesapinas trijās pretrunās viena teikuma laikā”, kā arī pētījumu izstrādi, kas kļūtu par pamatu rīcībpolitikai.
Prettriecienu opozīcijas kritikai deva arī Lolita Čigāne („Vienotība”). Viņa pauda, ka pārmetumi par ilgtermiņa redzējuma trūkumu ir nepamatoti, jo pēdējos gados ir izstrādāts gan Nacionālais attīstības plāns, gan arī paveiktas citas lietas. Tāpat arī sociālo nevienlīdzību nav iespējams izskaust uzreiz.
Reizēm arī pozīcijas deputāti opozīcijai atbildēja ar ironiju. Ingmārs Līdaka (ZZS) pauda, ja Dainis Liepiņš būtu satiksmes ministrs, tad deklarācija uzreiz kļūtu konkrēta un viegli saprotama. Līdaka sacīja, ka deklarācija nav nedz sliktāka, nedz labāka par iepriekšējām. „Nevēlēt veiksmi šai valdībai nozīmē nevēlēt veiksmi valstij,” teica Līdaka.
Savukārt Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) deklarāciju atzina par labu, lai gan ne teicamu. Tomēr, viņaprāt, šī esot labākā no pēdējām četrām valdības deklarācijām.
Līdzšinējā koalīcija pēc 12.Saeimas vēlēšanām bija vienojusies arī turpmāk strādāt kopā Straujumas vadībā. Pēc tam trīs nedēļu laikā koalīcija gan nespēja vienoties par amatiem, galvenais „klupšanas akmens” bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadība, jo uz to pretendēja gan Nacionālā apvienība, gan Zaļo un Zemnieku savienība. Visbeidzot ZZS nolēma piekāpties un piekrita uzņemties Veselības ministrijas pārraudzību.
Straujumas otrajā valdībā darbu turpinās vairāki iepriekšējās valdības ministri un būs arī vairāki jaunpienācēji:
"Vienotību" jaunajā valdībā pārstāvēs:
- Ministru prezidente Laimdota Straujuma
- Finanšu ministrs Jānis Reirs
- Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
- Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
- Satiksmes ministrs Anrijs Matīss
- Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
ZZS jaunajā valdībā pārstāvēs:
- Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
- Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis
- Labklājības ministrs Uldis Augulis
- Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
- Veselības ministrs Guntis Belēvičs
Nacionālajai apvienībai jaunajā valdībā un Saeimā būs:
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
- Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
- Kultūras ministre Dace Melbārde
- Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece
Valdības deklarācijā izvirzītas trīs prioritātes - tautsaimniecības izaugsme, dzīves kvalitātes uzlabošana – izglītība, veselība un sociālās nevienlīdzības mazināšana, un trešais – drošība, gan valsts, gan enerģētiskā drošība.
