Lai gan uzņēmēji iepriekš pauduši pretestību solidaritātes nodokļa ieviešanai un pat solījuši vērsties Satversmes tiesā pret šo nodokli, Šadurskis norādīja, ka tiek domāts par leģitīmā mērķa parādīšanu likumdošanas procesā.
Tajā pašā laikā viņš atzina, ka šis nodoklis varētu būt pagaidu pasākums un tas varētu strādāt vienu gadu.
"Jo šobrīd ir skaidri izkristalizējies, ka mēs tomēr ejam uz algas nodokļu progresivitāti. Un pret to būtu grūti vērsties Satversmes tiesā. Lielākajā daļā ES valstu ir progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Un arī Latvijā, acīmredzami, šī progresivitāte būs, bet to nevar ieviest tūlīt," sacīja Šadurskis.
Viņš arī atklāja, ka ir plāns 2017.gadā palielināt nodokli dividendēm un samazināt reinvetsētai peļņai.
Vēstīts, ka 22.septembrī valdība atbalstījusi Solidaritātes nodokļa likumu, kas paredz vienādu ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, kas patlaban ir 34,09%, taču nodokļa ieņēmumi nonāks nevis valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, bet gan valsts pamatbudžetā. Solidaritātes nodoklis gan būs jāmaksā tikai visdāsnāk atalgotajiem strādājošajiem, kuru ienākumi pārsniedz sociālo iemaksu griestus, kas patlaban ir 48 600 eiro gadā.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas rīcībā esošajiem datiem, solidaritātes nodoklis būs jāmaksā aptuveni 5000 cilvēku.
