„Pirmais, protams, ir pedagogu algu modelis, kura [ieviešanai] laika ir ļoti maz. Faktiski ir trīs mēneši darbam, viens mēnesis normatīvo aktu pabeigšanai, lai skolotāji, ejot vasaras atvaļinājumā zina, kas viņus gaida 1.septembrī. Ir uzsākts, manuprāt, nopietns darbs pie satura reformas. Tam, paldies Dievam, ir arī finansējums. Tātad ir cerība, ka būs arī labs rezultāts,” stāsta Šadurskis.
Satura reformas galvenais mērķis ir pāriet no tīru faktu mācīšanas skolēniem uz reāli pielietojamu prasmju apgūšanu. Viena no politiski un sabiedriski, iespējams, eksplozīvākajām iecerēm deklarācijā ir sākt darbu pie plāna, kā pilnībā pāriet uz latviešu kā vienīgo mācību valodu arī mazākumtautību skolās. Taču kā redzams – tas nav uzdevums, pie kura Šadurskis plānotu ķerties vispirms. Jaunās valdības plāni ir viena no sarunu tēmām arī skolu vadītāju asociācijas šīsdienas sēdē.
„Patīkami, ka tiek runāts par izglītības satura reformu un tiek runāts par izglītības kvalitāti dažādos aspektos,” stāsta Juglas vidusskolas direktore Aija Melle. „Tas būs, es domāju, viens no galvenajiem jautājumiem. Patīkami arī, ka tiek akcentēta pāreja uz obligāto vispārējo izglītību un tiek pievērsta arī īpaša uzmanība arī pirmsskolas izglītībai,” norāda Melle.
Atzinīgi izsakās arī Gulbenes vidusskolas direktors Aivars Mednis. „Izskatās, ka tur izglītībai ir vairāk uzmanības veltīts nekā iepriekšējā [premjeres Laimdotas] Straujumas valdības deklarācijā, (..) krietni vairāk vērības ir augstākajai izglītībai, zinātnei,” norāda Mednis.
Tas, kas deklarācijā ir rakstīts, uzrunātos skolu vadītājus lielākoties apmierina. Taču viņus satrauc tas, kas tur nav rakstīts. „Tas, ko mēs neieraugām, ir pedagogu algu reforma ilgtermiņā. Ir ļoti daudzas sīkas lietas izceltas, bet nav izcelts būtiskākais, kas mūs interesē,” saka Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Ilze Kalniņa.
Ministra kandidāts Šadurskis gan vairākkārt apliecina, ka pedagogu atalgojuma modelis ir viņa pirmā numura prioritāte. Par sāpīgāko un grūtāk atrisināmo problēmu topošais ministrs uzskata – viņa vārdiem - “katastrofālo finanšu bedri augstākajā izglītība un zinātnē.” Bedres aizpildīšanai viņš cerības liek uz naudu, ko gūs no ēnu ekonmikas apkarošanas, nodokļu sakārtošanas un uzņēmējdarbības uzplaukuma.
„Jo citas naudas mūsu budžetā nebūs, kā tā, ko privātais sektors samaksā nodokļos no savas uzņēmējdarbības. (..) Es ļoti ceru, ka šai valdībai tiešām ne tikai vārdos, bet arī darbos izglītība būs prioritāte,” saka Šadurskis.
