Šadurskis: Skolotājiem algas nepieaug mazās slodzes dēļ – jāsakārto skolu tīkls

Latvijā vidēji skolotāji strādā nepilnu slodzi, līdz ar to viņi arī nevar nopelnīt vairāk, un šīs problēmas risināšanai ir nepieciešams sakārtot skolu tīklu, piektdien, 21.oktobrī, medijiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”). 

Viņš atgādināja, ka no septembra ieviestā skolotāju algu reforma balstījās uz 680 eiro mēneša algas likmi par 30 stundu darba slodzi nedēļā. 

Bet lielākā daļa skolotāju strādā nepilnu slodzi, un tas liecinot par to, ka daļā novadu trūkst skolēnu, daļā novadu nav sakārtots skolu tīkls, bet daļā novadu, lielākoties Pierīgā, skolu ēkas nav pietiekami lielas, nepieciešams būvēt jaunas skolas vai rekonstruēt esošās.

Mazajos novados mazajās skolās vidēji skolotāji strādā 0,69 slodzes, Pierīgā skolotāji strādā vidēji 0,826 slodzes, Rīgā – 0,831, lielajās pilsētās – 0,657 slodzes, citos novados – 0,71.  

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paredzēto 30 stundu vietā Pierīgā skolotāji strādā 24 stundas, bet dažās Latvijas vietās pat 19 stundas nedēļā.

Dokumenti

Šadurska prezentācija: Skolotāju atalgojuma tendences pēc jaunā algu modeļa ieviešanas

Lejuplādēt

467.86 KB

Ministrs uzsvēra, ka jāsasniedz iespēja visiem pedagogiem nostrādāt šo 30 stundu likmi, jo pašlaik nesakārtota skolu tīkla dēļ ir skolas, kur bērnu ir maz un skolotāji nevar strādāt pilnu slodzi, tāpēc nevar nopelnīt pienācīgu atalgojumu.

“Es saprotu, ka pārdalot no lielas skolas, kur ir liels pieaugums, nodrošina samazinājuma neesamību mazajā skolā. Bet, kāpēc lielajā skolā notiek samazinājums un mazajā pieaugums – tas man nav saprotams. Un man tiešām nav saprotams, kāpēc no mums pēc formulām izrēķinātās mērķdotācijas, kāda pienāktos Rīgas 1.valsts ģimnāzijai, pārdales rezultātā ir atņemti  3898 mēnesī," pauda Šadurskis.

Ministrs sacīja, ka pavasarī IZM piedāvās pašvaldībām savu redzējumu par optimālo skolu tīklu konkrētajās pašvaldības, konkrēti pasakot, kura skola jāreorganizē; tas būs detalizēts aprēķins par to, kāda nauda atbrīvosies, un to varēs ieguldīt skolotāju algu kāpumā. Tas ļaus arī pacelt minimālo likmi, kas šobrīd ir 680 eiro par likmi.

Ministrija arī aprēķinās pašvaldību ietaupījumus no skolu uzturēšanas, piemēram, kaut vai no apkures, un papildu izdevumus, piemēram, transportam, lai nogādātu skolēnus uz skolu.  

Ja neparādīs šos ceļus, nebūs efektīvas sarunas ar pašvaldībām, lai panāktu skolu tīkla reformēšanu. 

Viņš arī atzina, ka reālas izmaiņas skolu tīklā varētu sagaidīt 2018.gada septembrī. Pēc skolu tīkla sakārtošanas ir ļoti būtiski celt vienas slodzes likmi, kas pašlaik ir 680 eiro, uzsvēra ministrs. 

 
Tajā pašā laikā valstī ir divi skolotāji, kuri, kā redzams dokumentos, strādā 76 un 77 stundas nedēļā jeb vidēji 15 stundas dienā. Viņi atalgojumā saņem vairāk nekā divus tūkstošus eiro. 

Šos gadījumus ministrija sola pārbaudīt, tāpat arī – visu pašvaldību īstenoto naudas pārdali starp skolām. 

Līdz ar jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu pedagogu atalgojuma likme pieaugusi vidēji 558 jeb 72% Latvijas izglītības iestāžu. Šāds rādītājs vēl nenozīmē, ka 72% izglītības iestāžu visiem skolotājiem būtu algas pieaugums. Kādam var būt liels pieaugums, bet citam arī samazinājums.  

Bet Rīgas dome apņēmusies vērsties Satversmes tiesā pret valdības akceptēto skolotāju algu modeli, kas, pēc galvaspilsētas vadības teiktā, novedīs pie algu samazinājuma daudziem Rīgas skolotājiem.

Valdība 5.jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti