Otrdien, 30.augustā, ārkārtas sēdē RD deputāti balsos par vēršanos Satversmes tiesā (ST), jo domes vadības ieskatā pedagogu atalgojuma reforma diskriminē Rīgas skolotājus. Kā norāda Rīgas vicemērs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai"), valsts mērķdotācija skolotāju algām uz vienu bērnu Rīgā būs par četriem eiro mazāka nekā citās Latvijas pilsētās.
No 1. septembra pašvaldības sāks ieviest vasarā beidzot apstiprināto pedagogu atalgojuma reformu. Tā paredz palielināt minimālās likmes atalgojumu no 420 eiro uz 680 eiro, reizē palielinot slodzi. Pirms reformas ieviešanas vairākas pašvaldības, it īpaši Pierīgā, kritizēja Izglītības un zinātnes ministrijas pieeju, nosakot skolotāju likmju skaitu pašvaldībām.
Mazajās pašvaldībās vienai likmei vajadzīgs mazāks bērnu skaits nekā pilsētās, savukārt Rīgas pašvaldībai vienīgajai noteikts visaugstākais koeficients – 16,5 bērni uz vienu skolotāja likmi. Otrdien RD deputāti lems reformu apstrīdēt ST.
„Par vienādu darbu un attiecīgi izglītības procesa visā valstī vienādu organizēšanu varbūt politisku iemeslu vai nezināšanas dēļ Rīgas pilsētas pedagogi ir diskriminēti,” sacīja Ameriks.
„No valsts budžeta finansējuma Rīgā uz vienu skolēnu valsts piešķir 68 eiro, bet visā pārējā valstī 72 eiro. Manuprāt, tas ir negodīgi, ja mēs skatāmies pilsētu ietvaros,” norādīja Ameriks.
Šadurskis par RD rīcību gan ir skeptisks. „RD šobrīd nodarbojas ar tādu priekšvēlēšanu aģitāciju, es varētu teikt,” sacīja ministrs.
Viņš skaidroja, ka koeficientu noteikšanā svarīgas bijušas policentriskās attīstības pamatnostādnes, kuru mērķis ir viendabīga Latvijas attīstība. Šadurskis uzskata, ka vienāds koeficients ar citām pilsētām Rīgai drīzāk būtu priekšrocība pret citiem. Izglītības ministrs arī uzsver, ka Rīgas gadījumā bērnu un skolotāju noteiktā attiecība ir mudinājums Rīgai sakārtot savu skolu tīklu, jo šobrīd skolu esot par daudz.
„Tās pat atrodas piecu minūšu gājiena attālumā, ko nekādi nevar izskaidrot ar bērnu interesēm,” norādīja ministrs. „Nesakārtotā skolu tīkla dēļ Rīgā pedagogi saņem caurmērā par 200 eiro mazāku atalgojumu, nekā varētu saņemt. Rīgā ir radīts mākslīgs skolotāju deficīts nesakārtotā skolu tīkla dēļ. Tā kā šis koeficients, visi šie koeficienti, ir gan esošās situācijas atspoguļojums, gan arī stimuls pašvaldībām veikt tālākus reformas darbus,” pauda Šadurskis.
Ameriks gan tik un tā Rīgas izcelšanu ārpus citu lielo pilsētu loka sauc par negodīgu. Viņš arī norāda, ka skolu tīkls Rīgā jau tiek optimizēts. „Pēdējo sešu piecu gadu laikā Rīgā no 140 skolām šobrīd ir palikušas 115, un ir attiecīgās baltkrievu, ukraiņu vai ebreju, vai lietuviešu skolas, ir mazās latviešu skolas Bolderājā vai Iļģuciemā, kur skolotājiem praktiski par 50 – 100 eiro samazināsies algas. Mūsuprāt, tas nav taisnīgi,” pauž Ameriks.
Viņš stāsta, ka algas samazināsies gandrīz visās Rīgas skolās pat par 200 eiro. Šadurskis gan par šādiem skaitļiem ir neizpratnē, jo pēc reformas Rīga no valsts budžeta skolotāju algām gadā saņems par 2,8 miljoniem eiro vairāk.
Jau ziņots, ka valdība 5.jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
Savukārt attiecībā uz bērnudārzu pedagogiem, kas strādā ar bērniem līdz 5 gadu vecumam un kuriem algas maksā pašvaldības, algas tik strauji necels. Pašvaldībām būs obligāti jāpalielina algas no pašreizējiem 420 eiro par 30 stundu slodzi līdz 560 eiro par 40 stundu slodzi, kas būtībā nozīmē, ka alga nepieaugs. Pašvaldības gan varēs brīvprātīgi izlemt par lielākām algām.
