Izglītības likumā veiktie grozījumi būtībā neievieš ko saturiski jaunu, bet tikai izstrādā mehānismu rīcībai, norādīja Šadurskis.
Pašlaik Latvijā esot “uz trīs roku pirkstiem” saskaitāmi pedagogi, uz kuriem varētu tikt attiecinātas šādas izmaiņas. Tie ir gadījumi, kad skolotāji stāsta par Latviju kā neveiksmīgu valsti, nepareizi interpretē vēsturi, izmanto Krievijā izdotas vēstures grāmatas, skaidroja ministrs.
Viņaprāt, lojalitāte ir cieņa pret valsti un likumu, un tā neizslēdz iespēju kritizēt valstī notiekošo.
Komentējot par šiem grozījumiem izskanējušo kritiku, Šadurskis pauda, ka ir trīs veida kritizētāji. Pirmkārt, no sirds pārliecināti liberāļi, kurus viņš ciena, bet nepiekrīt. Otrkārt, tie, kas kritizē nevis grozījumu saturu, bet detaļas ap tiem. Un, treškārt, “tvitera publika un sekotāji tam, kas redz valdošo viedokli medijos un, populisma vadīti, tam pieskaņojas”.
Ziņots, ka Saeima 23.novembrī pēc vairāk nekā stundu garām debatēm tomēr galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz sabiedrībā daudz apspriestos "lojalitātes grozījumus", kuri ļauj atlaist nelojālus skolotājus.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) aicināja prezidentu neizsludināt “lojalitātes grozījumus”, jo šīs normas ar nozari neesot izdiskutētas un nav saprotamas.
