Rīta intervija

KPMG vecākā nodokļu konsultante Gunta Kauliņa par mikrouzņēmiem

Rīta intervija

Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča par sociālo iemaksu slieksni

Kārlis Šadurskis par OECD pētījumu, Latvijas izglītības sistēmu un tās uzlabojumiem

Šadurskis: Pilsētu skolās mācību līmenis uzlabojas, daļā lauku skolu - krīt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas pilsētu skolās mācību līmenis uzlabojas, savukārt daļā lauku skolu tas krīt, tādējādi apliecinot, ka valsts skolu tīkls ir jāmaina, intervijā Latvijas Radio raidījumam „Labrīt” trešdienas, 7.decembra, rītā atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis („Vienotība”).

Komentējot OECD pētījuma rezultātus, ministrs akcentēja, ka pilsētu skolu darba un piedāvātās izglītības kvalitāte ir novērtēta līdzīgāk nekā laukos. Tur dažas skolas pat bijušas augstākā kvalitātē, nekā ir vidējais Latvijas rādītājs, taču daļas skolu piedāvātā izglītības kvalitāte novērtēta ļoti kritiski.

Ja līdzekļi, kas ir ieguldīti pilsētu skolās, jau sākuši dot savu ieguldījumu, tad lauku skolās līdzekļi ieguldīti mazāk un atdeves attiecīgi nav. Tas liecina par to, ka ir nepieciešams sakārtot skolu tīklu. Ja skolā mācās 20-30 skolēnu, tad ir ļoti grūti motivēt skolotāju tur strādāt, jo normālu algu tādā skolā nav iespējams nopelnīt.

Tiesa, šis jautājums lielā mērā ir jārisina kopā ar administratīvi teritoriālo reformu. Izglītības sistēmas problēmas nevar atrisināt, nodalot tās no administratīvi teritoriālās reformas.

Ministrs uzsvēra, ka daudzas skolu problēmas slēpjas plašākās sociālekonomiskās problēmās.

Piemēram, iespējas iegūt labu izglītību visiem bērniem kavē sabiedrībā pieaugošā sociālā nevienlīdzība, ko var mazināt, piemēram, palielinot minimālo algu.

Šadurskis norādīja, ka šobrīd netiek domāts par skolu slēgšanu, jo vispirms ir jāpabeidz Latvijas skolu tīkla pētījums.

Tajā pašā laikā viņš pieļāva, ka ģimnāzijas varētu atbrīvot no prasības par obligātu noteikta skolēnu skaita piesaistīšanu. Pašreizējā situācija liek skolām pieņemt skolēnus, kuru zināšanu līmenis neatbilst ģimnāzijas prasībām. Taču viņi ir jāpieņem, jo to prasa likums. Atbrīvojot ģimnāzijas no šādas prasības, izglītības līmenis tajās nesaruks.

Šadurskis arī palika pie otrdien teiktā, ka Latvijas izglītības sistēmā ir vērojama stagnācija. „Ja mēs jautātu mūsu klausītājiem, kas ir mainījies pēdējo trīs, piecu gadu laikā izglītības sistēmā, tad (..) laikam nekas nav mainījies,” viņš atzina. Tādējādi ir laiks pāriet no runām pie darbiem.

Vēstīts, ka otrdien, 6.decembrī, publicētajā jaunākajā OECD pētījumā Latvijas skolēnu zināšanas 72 valstu vidū novērtētas viduvēji – 31. vieta. Norādīts, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, prasmes nav būtiski mainījušās, taču sliktākie rādītāji ir izpratnē par izlasīto tekstu. Kaimiņvalsts Igaunija šajā pētījumā ieņēma trešo vietu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti