Šadurskis ceturtdien pēc ārkārtas sēdes žurnālistiem apstiprināja, ka NA ar savu rīcību ir pārkāpusi koalīcijas partneru sadarbības līgumu.
"Ja parlamentārais sekretārs līdzparaksta šo dokumentu, es domāju, ka tas jautājums ir pilnīgi skaidrs. To var interpretēt arī kā atlūgumu. Es domāju, ka tas būtu konsekventi un loģiski, ja Ministru prezidente izraudzītos citu parlamentāro sekretāru, jo tas ir tieši parlamentārā sekretāra uzdevums - nodrošināt komunikāciju starp Ministru kabineta locekli un Saeimu. Šī nav komunikācijas nodrošināšana," sacīja politiķis.
Taujāts par iespējamām sankcijām pret NA, "Vienotības" pārstāvis atteica, ka nevajag zīlēt un tas jāprasa apvienības locekļiem.
"Jebkurā gadījumā nākamajā koalīcijas sadarbības padomes sēdē būs runa par to, bez tā nevar. Ir vienkārši jājautā, vai mēs gribam strādāt kopā vai nē," viņš komentēja.
Uz jautājumu, vai NA līdzšinējā rīcība liecina par to, ka tā grib strādāt kopā ar "Vienotību" un Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), Šadurskis atbildēja, ka "grūti pateikt, ir kādreiz grūti atšķirt ziloņa trauku veikalā veiklās kustības no apzinātas rīcības. Tas ir jājautā tam, kas tēlo ziloni".
Vaicāts, vai rudenī būs jauna valdība, politiķis pauda cerību, ka nebūs.
"Tās ir bezatbildīgas spēlītes ar valsti, jo šobrīd, kad valdībai ir ļoti intensīvs darbs pie budžeta, kad mums nākamā gada budžets ir grūts, bet realizējams uzdevums, šīs spēlītes, manuprāt, ir pilnīgi nevietā. Cilvēkiem vienkārši ir jāizvērtē, vai tā ir valstiska rīcība, šādi rīkojoties, vai nē. Valdību jau var nogāzt, bet kam tas būs izdevīgi?"
Tikmēr NA līdzpriekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, komentējot tā saucamo Saeimas kvoruma noraušanu ceturtdien ārkārtas sēdē, to nodēvēja par "politisko huligānismu". "Var izvairīties no atbilžu sniegšanas saviem kolēģiem. Tomēr nevarēs izvairīties no atbilžu sniegšanas vēlētāju priekšā," viņš uzsvēra.
Dzintars arī norādīja, ka NA uzskata, ka bēgļu jautājuma izskatīšanu vajadzētu nodot Saeimas Ārlietu komisijai, kā arī deputātu lēmumprojektam vajadzētu būt konkrētam, lai tas paredzētu "konkrētas pozīcijas ieturēšanu sarunās ar Eiropas Komisiju".
Atbildot uz jautājumu, vai bēgļu uzņemšanas jautājums varētu novest līdz koalīcijas krišanai, Dzintars atbildēja noliedzoši. "Tas nevarētu būt īstais iemesls. Īstais iemesls iestāsies tad, kad kāds no koalīcijas iekšienes vēlēsies nomainīt premjerministri Laimdotu Straujumu ("Vienotība"). Tas būs īstais iemesls," viņš paskaidroja.
Jau vēstīts, ka ceturtdien kvoruma neesamības dēļ deputāti neuzdeva valdībai skaidrot lēmumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā.
Saeimas ārkārtas sēdē ceturtdien, kuru trešdien ar 45 deputātu parakstiem sasauca opozīcijas partijas, kā arī Nacionālā apvienība, netika pieņemts lēmums par uzdevuma došanu valdībai par bēgļu jautājuma skaidrošanu, jo par sagatavoto lēmumprojektu balsoja tikai 41 deputāts un atturējās divi, bet, pārbaudot reģistrāciju, konstatēts, ka uz sēdi ieradušies 68 deputāti.
Deputāti, kuri bija ieradušies uz Saeimas sēdi un nepiedalījās balsojumā, bija no "Vienotības" un ZZS jeb partijām, kuras arī valdībā atbalstīja bēgļu uzņemšanu Latvijā.
Balsojumā atturējās divi NA deputāti - Einārs Cilinskis, kā arī Ināra Mūrniece. Par lēmumprojektu balsoja "Saskaņa", lielākā daļa NA deputātu, kā arī "No sirds Latvijai" un Latvijas Reģionu apvienības deputāti.
Ņemot vērā, ka balsojums kvoruma neesamības dēļ netika īstenots, tas tiks iekļauts nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā kā pirmais izskatāmais jautājums.
Jau ziņots, ka prezidijs bija sasaucis ārkārtas sēdi, kurā valdībai tiktu uzdots sniegt skaidrojumu saistībā ar lēmumu Latvijā uzņemt 250 bēgļus.
Saeimas lēmumprojekts paredzēja uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada 13. jūlijam sagatavot un iesniegt Saeimai detalizētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, rīcības plānu bēgļu izmitināšanai un integrācijai Latvijas sabiedrībā, kā arī pamatot finansiālās izmaksas un sniegt skaidrojumu, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segtas bēgļu izmitināšanas un integrācijas izmaksas trīs gadu periodā.
Tāpat lēmumprojekts paredz līdz 2015.gada 14.jūlijam sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kuras ietvaros Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai būtu jāsniedz ziņojums par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem.
