Dienas notikumu apskats

Lībijas valdība padzen «Daīš» no svarīga atbalsta punkta - Sirtes pilsētas

Dienas notikumu apskats

ES brīdina par sarežģītām Lielbritānijas izstāšanās sarunām

Šadurskis: OECD pētījums liecina – Latvijas izglītības attīstībā vērojama stagnācija

Šadurskis: OECD pētījums liecina – Latvijas izglītības attīstībā vērojama stagnācija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas izglītības attīstībā pēdējo desmit gadu laikā vērojama stagnācija, saka izglītības un zinānes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), vērtējot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunāko pētījumu par 9. klašu audzēkņu sniegumu dažādos mācību priekšmetos.

Latvijas skolēnu sniegums dabaszinībās, matemātikā un lasīšanā ir pielīdzināms vidējam skolēnu sniegumam OECD dalībvalstīs, Latviju ierindojot 31. vietā 72 valstu konkurencē. Latvijai ir 31 vieta dabaszinātnēs, 34. – matemātikā un 29.– lasīšanā. 

Lai gan Latvijas skolēnu zināšanas ir labākas nekā skolēniem Lietuvā, no kaimiņvalsts Igaunijas krietni atpaliekam. Igaunija pamatīgi atrāvusies, apsteidzot pat Somiju – Igaunijas skolēnu zināšanas OECD novērtējis kā trešās labākās pasaulē. Kaimiņvalsts skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs ierindoti trešajā vietā aiz allaž spēcīgajām Austrumāzijas valstīm Singapūras un Japānas.

Ar ko igauņi labāki?

Ziemeļu kaimiņu izrāviens ir tiešām iespaidīgs, un to spiesti atzīt arī par mūsu izglītības sistēmu atbildīgie. 

"Man arī nav labas, vienkāršas atbildes, ar ko tādu igauņu izglītības sistēma atšķirtos no Latvijas, jo mēs esam ļoti līdzīgi. Tur ir vajadzīga dziļāka analīze, jo izglītības sistēmas organizācija un process ir viena lieta, bet droši vien jāraugās uz to, kādas atšķirības ir pašā mācību procesā," atzina Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Pēc viņa teiktā, centrs noteikti analizēs pētījuma datus un mēģinās saprast, kāpēc igauņiem ir labāki radītāji. "Risinājums pilnīgi noteikti ir jāmeklē mācību procesā, izglītības procesā.

Ir jādomā ļoti nopietni par skolotāju tālākizglītību, jo neviena izglītības sistēma nevar būt labāka par skolotāju kvalitāti," vērtēja Catlaks.

Aicina nepelt rezultātus

Izglītības ministrs gan aicināja nepelt rezultātus. "Vai šeit ir lieli pārsteigumi un negaidīti rezultāti? Nē, nav. Ja pētījums tiek veikts ik trīs gadu ciklā, tad patiesībā pārmaiņas izglītības procesā notiek daudz lēnāk. Ja mēs esam uz pareizā ceļa, mēs nedrīkstam būt nepacietīgi,

mums ir jāsaprot, ka pozitīvie augļi parādīsies 15 gadus vecu jauniešu testos un aptaujās varbūt pēc diviem trīs cikliem," uzskata Šadurskis.

Latvijā pēdējo desmit gadu laikā vērojama stagnācija, jo rezultāti būtiski nemainās. Savā runā Šadurskis tāpat uzsvēra, ka jānovērtē tas, ka Latvijas sniegums ir pielīdzināms vidējam sniegumam OECD valstīs un to izdevies gadu gaitā saglabāt.

Ar analītiskiem uzdevumiem pagrūti

Valsts izglītības satura centra vadītājs Catlaks, kas strādā pie kompetencēs balstīta mācību satura izveides, stāsta, ka Latvija centralizētajos eksāmenos un valsts pārbaudes darbos veido līdzīgus uzdevumus kā starptautiskos pētījumos.

Taču šie uzdevumi, kas prasa analītisku domāšanu, sagādājot skolēniem lielākās grūtības.

"Bez šaubām PISA [Programme for International Student Assessment] uzdevumi ir orientēti nevis uz reproduktīvu zināšanu pārbaudi, bet, veidojot šos uzdevumus, lai testētu, ko skolēni spēj izdarīt ar šīm zināšanām. Respektīvi, uzdevumi ir ļoti interaktīvi, uz problēmu risināšanu orientēti. Kā liecina mūsu pieredze centralizētajos eksāmenos, tie uzdevumi, kas tiek veidoti pēc šāda principa, ir arī tie, kas faktiski sagādā lielākās grūtības mūsu skolēniem," teica Catlaks.

Aktīvāk jāstrādā ar izcilajiem 

Vēl kāda tendence – četras piektdaļas Latvijas skolēnu novērtēti ar vidēji labām zināšanām. Nelielai daļa skolēnu sasniegumi vērtējami kā tiešām zemi, bet ļoti maz ir arī izcilnieku.

Konferencē vairākkārt izskanēja, ka Latvijai nav jācenšas uzlabot vidējo sniegumu, bet aktīvāk jāstrādā ar izcilajiem skolēniem, individuālu uzmanību pievēršot tiem, kuriem mācībās sokas grūtāk. Tas nebūs viegls uzdevums, taču izdarāms līdz ar kompetencēs balstītas mācību pieejas ieviešanu no 2018.gada, teica pētījuma vadītājs Latvijā un Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro.

"Mums ir jāceļ šī izglītība, jārūpējas par to, lai būtu vairāk izcilo skolēnu.

Reizē, lai mums ir mazāk to, kas ir ar vājām kompetencēm, tātad skolotājam ir kolosāli grūts uzdevums.

Šis pētījums parāda skaitliski, ka skolotājam ir ar dažādām metodēm jāstrādā ar vājiem un izciliem skolēniem. Tas ir ļoti grūts uzdevums. Mums ir jāturpina dot jaunus risinājumus skolotājiem, palīdzēt viņiem," sacīja Kangro.

Grib veidot ģimnāziju tīklu

Bīstama tendence, ko izceļ arī pētījuma vadītāji Latvijā – lai arī kopējais mūsu skolēnu izglītības līmenis nav mainījies, pētījums parāda, ka vēl vairāk augusi zināšanu plaisa starp skolēniem Rīgas un lielo pilsētu skolās un lauku teritorijās.  

Rekomendācijās Latvijai ik gadu iesaka rūpēties par skolu tīkla optimizāciju. Šadurskis pauda ieceri tuvāko divu gadu laikā izveidot ģimnāziju tīklu, tā veicinot kvalitāti.

"Ir jāstrādā dažādi, un arī ministrijā jūtam, ka mums ir ļoti nopietni jāfokusējas uz mūsu labākajām skolām, uz mūsu Valsts ģimnāzijām, jo tur mēs varam sasniegt nesalīdzināmi daudz vairāk," uzskata ministrs.

Tikmēr bijusī izglītības ministre Mārīte Seile norāda - jautājums ir par to, kādu izglītības sistēmu vēlas Latvijas sabiedrība.

"Vai vēlamies runāt tikai par Valsts ģimnāzijām un kaut kādām mistiskām elitārām skolām, vai mēs tomēr vēlamies līdzīgu uzstādījumu kā Somijā, ka labākā skola ir tā skola, kas atrodas līdzās manai mājai," sacīja Seile.

Aicina vērtēt individuāli

Tikmēr lauku skolu direktori aicina pētījuma rezultātus vērtēt individuāli.

Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas audzēkņi uzrādījuši labākos rādītājus dabas zinātnēs, kas ir krietni virs valsts vidējā snieguma.

Direktors Aldis Rakstiņš, tāpat kā ministrs un eksperti, izsaka cerību, ka augstāku sniegumu Latvijas skolēni uzrādīs pētījumos pēc 2018.gada, kad būs jauna pieeja mācību darbā.

"Ceļš ir pareizais, bet tikai jāmāk pa viņu noiet, neiekrist nevienā grāvī. Protams, ir šie riska faktori, ar kuriem mēs saskaramies, un tas arī ir tas, vai mēs patiešām gribam visu ģimnāzijās un lielos reģionu centros, vai mēs gribam atstāt arī tuvāk mājām vidusskolēnu, kurš ir spējīgs mācīties arī tālāk augstskolā un ārzemēs, un būt Latvijas pienesums un tā tālāk," teica Rakstiņš.

Vēl pētījums parādījis arī, ka nedaudz mazinājusies Latvijas skolēnu interese par inženierzinātnēm un dabaszinātnēm, savukārt augusi vēlme nākotni saistīt ar medicīnu un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Dati liecina arī, ka samazinājies atsevišķu mācību stundu kavējumu skaits, bet biežāk nekā iepriekš skolēni kavējuši visu skolas dienu.

Eksperti Latvijai tāpat ieteikuši aktīvāk cīnīties ar mācību stundu kavējumiem, jo pat vienas dienas kavējums būtiski ietekmējot skolēna kompetences.

Līdzīgi kā iepriekš, meitenes arī šoreiz uzrādījušas krietni labākus rezultātus lasīšanā un pārspējušas zēnus arī dabaszinātnēs, bet matemātikā gan sasniegumi abu dzimumu skolēniem ir līdzvērtīgi. Turklāt, mācību stundās, kurās tiek izmantotas modernās tehnoloģijas, skolēni sasniedz zemākus mācību rezultātus, tiesa, tā nav tikai Latvijas problēma, bet tendence, kas iezīmējusies visā pasaulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti