ĪSUMĀ:
- Jaunā izglītības standarta uzsvars - priekšmetu apvienošana.
- Skolas pašas varēs vairāk lemt par to, cik kuram mācību priekšmetam stundu atvēlēt.
- Gaidāmi jauni priekšmeti, bet izmaiņas nebūšot būtiskas.
- Skolotāji grib vairāk stundu, bet tā īstenošanai būtu jāpagarina mācību gads.
- Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā saka, ka viegli nav, bet ņem vērā, ka galvenais ir bērnu intereses.
- Daļa latviešu valodas skolotāju joprojām uzsver, ka stundu skaitam pamatskolā ir jābūt stingri noteiktam.
- Bērnu vecākiem ne tik nozīmīgs stundu skaits, vairāk izglītības kvalitāte.
Jaunā izglītības standarta ieviesēji mēneša laikā saņēmuši teju 30 dažādu valsts iestāžu, ministriju, pedagogu apvienību un nevalstisko organizāciju priekšlikumus, atzinumus un arī iebildumus par jauno izglītības standartu. Ne visus priekšlikumus būs iespējams ņemt vērā, teica VISC vadītājs Guntars Catlaks. Daudz priekšlikumu bijis par vēlmi palielināt kādu konkrētu mācību priekšmetu stundu skaitu - par 872 stundām latviešu valodas plūsmā un par 1360 stundām mazākumtautību skolās, tomēr tas iespējams, tikai pagarinot mācību gadu.
"Mēs, protams, novērtējam to un ceram, ka arī panāksim vienošanos par šo gala variantu, kurš būtu visiem pieņemams.
Bet arī atzīmēšu, ka ne par visiem priekšlikumiem mēs varēsim vienoties," skaidroja Catlaks.
Jaunais izglītības standarts spēkā stāsies no 2020./2021. mācību gada, bet tā īstenošana jāpabeidz līdz 2022.mācību gada sākumam. Pēc jaunā satura ieviešanas būtiskākās pārmaiņas būs tieši stundu sarakstā. VISC informēja, ka izmaiņas stundu skaitā būs, taču nelielas. Vairāk mācīs svešvalodas un mākslu, arī datorus un programmēšanu. Atsevišķu mācību priekšmetu stundu skaitu mazliet samazinās.
Stundu skaitu palielināt nav iespējams, taču, ņemot vērā mācību gada garumu, turpmāk skolas pašas varēs plānot mācību darbu un veidot grafikus, kurā mēnesī vairāk pasniegt, piemēram, matemātiku, kurā - valodas, tā mazinot nemitīgo mētāšanos no viena mācību priekšmeta uz citu. Catlaks piebilda, ka nav pamata satraukumam par kāda mācību priekšmeta nepietiekamību.
"Liela daļa priekšmetu paliek, un tie ir atpazīstami - no matemātikas līdz valodām, latviešu valodai un literatūrai. Ienāk jauni mācību priekšmeti, kā datorika, piemēram, kurš jau tagad ir plaši pazīstams, bet nav bijis obligāts visur. Noteikti otrs mācību priekšmets kultūras un mākslas jomā ir šī drāma jeb izpildītājmāksla. Protams, inženierzinātnes tehnoloģiju jomā,” norādīja Catlaks.
Tikmēr "Skola 2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa uzskata, ka viena no lielākajām pārmaiņām būs mācību priekšmetu integrācija. Stundas joprojām būs atsevišķi mācību priekšmeti, tomēr tie tiks dalīti blokos un mācību tēmas caurvīs viena otru. Tādējādi skolēni, it kā mācoties dažādus mācību priekšmetus, gūs ieskatu plašākā jomā kopumā.
„Tas ir ļoti svarīgi tādēļ, lai vienas jomas skolotāji redzētu, ka mēs visi mācām vienu un to pašu prasmi. Tās nav atsevišķas. Lai nebūtu bērnam sajūta, ka ķīmisko elementu tabulā fizikas kabinetā ir citi ķīmiskie elementi, un tad, kad es to tabulu ieraugu ķīmijas kabinetā pie sienas, tad tas ir kaut kas cits,” skaidroja Oliņa.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") norādīja, ka, piemēram, priekšmeta "Drāma" stundas var integrēt kopā ar literatūru, ja tāda ir skolas vēlme, un tad būs vairāk literatūras kontaktstundu.
"Ja skola uzskata, ka tas ir nepieciešams, tad literatūras stundu skaits nesamazinās.
Ministrija uzskata, ka skolām ir jādod lielāka rīcības brīvība. Jo, ja pēc vecā standarta ir tikai 2% stundu skaita, ko skola var variēt, tad jaunajā standartā tie ir 10%.
"Klase no klases ļoti būtiski atšķiras, un skola no skolas ļoti būtiski atšķiras, un, ja ir izdevies skolā radīt bērnos jau no mazotnes un pirmajās klasēs gan šo lasītprasmi, es domāju, tieši tādā veidā uztvert tekstu, analizēt un izprast, tad droši vien ir viena situācija, ja tas nav izdevies pirmajās klasēs, tad ir cita situācija. Līdz ar to mēs uzskatām, ka skolai šī brīvības pakāpes palielināšana ir ļoti būtiska," klāstīja Šadurskis.
Jau divus gadus moderno mācīšanu izmēģina Rīgas Zolitūdes ģimnāzija. Galvenā doma - skolēns ir mācību stundas centrā. Bērni strādā grupās, risina problēmas, nevis atkārto pedagogu teikto.
"Ir bijuši priecīgāki brīži, ir bijuši grūtāki brīži, ir brīži, kad es neko nesaprotu, kas man ir jādara," atklāja Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Inita Poļaka.
"Arī paši bērni saka, ka, protams, visu gadu viņi ir jutušies tā kā eksperimentā, jo lielākā daļa no viņiem apgalvoja, ka ir noguruši, pie tā ir jāpierod," piebilda Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Inguna Hitrova.
Skolotāji neslēpj, ka katrs vēlētos vairāk laika savam mācību priekšmetam. Tomēr uzskata, ka skola ir viens veselums un nedrīkst aizmirst bērnu intereses.
"Mēs dalām blokos stundas. Tas nozīmē divas latviešu valodas stundas, divas matemātikas, divas vēstures, lai mēs varētu saprast, ko ir iespējams darīt vairāk nekā 40 minūtēs. Protams, te parādās arī tā mācību satura organizācija, pielietotās metodes. Tu tā kā to robežu, to zvanu nenovelc, bet tas ir stāsts par to, ka es to tēmu iesāku un es to turpinu," skaidroja Hitrova.
Ministrs atklāja, ka nākamnedēļ plānots apkopot visus priekšlikumus, kas tiks un kas netiks ņemti vērā. Un, ja vēl strādās šī brīža valdība, tad Ministru kabinetā jaunie noteikumi varētu nonākt mēneša beigās.
Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" joprojām pauda, ka, viņasprāt, pamatizglītībā vajadzētu stingri noteikt to, ka literatūras stundu skaits netiek samazināts. Tā uzskatot arī daudzi citi skolotāji un literatūras darbinieki. Viņa arī pauda, ka joprojām nav skaidrs, vai "Drāma" būs atsevišķs priekšmets vai drīzāk metode.
Savukārt organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa pauda, ka vecākus vairāk satrauc bērnu izglītības kvalitāte, nevis stundu skaits. Tādējādi vecāki ir nobažījušies par izglītotu un entuziasma pilnu skolotāju trūkumu, kuri varētu iedzīvināt jauno izglītības saturu.
"Valstiskā līmenī šai jābūt prioritātei - jaunu pedagogu veidošana un pedagoga amata prestiža vairošana," uzsvēra Akmentiņa-Smildziņa.
Viņa arī piebilda, ka daļu vecāku ļoti uztrauc ažiotāža, kas sacelta ap jaunā standarta izstrādi, jo ir pārliecināti, ka izglītībai ir jākļūst mūsdienīgākai.
