Jūrmala: četros gados četri mēri
Domes sastāvā no 2009. līdz 2013. gada nomainījušies četri domes priekšsēdētāji. Raimonds Munkevics no partijas „Jūrmala- mūsu mājas” izpelnījās nežēlastību par Dzintaru koncertzāles vadības nomaiņu un VIP kafejnīcu apsaimniekojošās firmas lobēšanu, kā arī citiem grēkiem.
Munkevics ir apsūdzēts par kukuļa piesolīšanu kolēģei domē, lai tā balsošanā atbalstītu viņa palikšanu mēra amatā. Pats Munkevis gan atsakās komentēt izskanējušas runas par viņu kā korumpētu amatpersonu.
Romualdu Ražuku (agrāk - „Pilsoniskā savienība”) nogāza, jo viņš atteicās ieviest jaunus amatus un nevēlējās būt tikai par „lentīšu griezēju”, bet pats pārraudzīt kapitālsabiedrības. Viņš uzsver, ka Truksnis un Munkevics ir kā duets – kad viens no viņiem ir mērs, tad otrs ir izpilddirektors vai otrādi.
Gatis Truksnis (agrāk – LZS,KDS un LPP/LC apvienotais saraksts) mēra krēslā pasēdēja visilgāk – divarpus gadus. Šajā laikā amatus iedeva visambiciozākajiem kolēģiem, arī kādreizējam „Jūrmalgeitas” varonim Ilmāram Ančānam, lai viņi būtu apmierināti un atbalstītu viņa iniciētus lēmumus.
Truksni formāli no amata atbrīvoja par individuālajām un sevi slavinošajām vides reklāmām. Faktiskais iemesls bijis – būvniecības projektu attīstītāju ieceru izjaukšana, ar īpašuma nodokļa atlaidēm nobremzējot īpašumu tirgu. „Katrai kaijai pludmalē ir skaidrs, ka daudziem vietēja mēroga nekustamā īpašuma darboņiem ļoti nepatīk šī 70% atlaide. Kas nozīmē to, ka jūrmalnieki var samaksāt nodokļus, viņiem nav jāpārdod savas zemes,” saka Truksnis.
Viņš Jūrmalas attīstības iespējas skaidro kā ierobežotas. Tā kā Jūrmalai jau gadiem nav mēra, kas nāk no varas partijām visas Latvijas mērogā, tad esot grūti piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Tagadējam mēram Jurim Visockim („Vienotība”) nav laika jaunām reformām, viņš ļaujot cilvēkiem strādāt, nomaina domes kafejnīcā krēslus, bet pagūst apvainot Jūrmalas aizsardzības biedrību.
„Jūrmalgeita” nav beigusies: labie un sliktie darbi
„Dienas biznesa” žurnāliste, jūrmalniece Agrita Aune norāda, lai arī pagājuši vairāki gadi, tomēr „Jūrmalgeitas” tikumi nav aizmirsti. „„Jūrmalgeita” nav beigusies. Tiklīdz domē ir pazīmes, ka kādu no mēriem nogāzīs, klāt ir visi „Jūrmalgeitas” varoņi – uzņēmēji un politiķi. Viņi sēž un vēro. Par kādu ētiku var runāt, ja Trukšņa padomnieki bija sodu izcietušais Hlevickis un vēl nenotiesātais Munkevics,” jautā Aune.
Lai arī domes pārvaldība ir slikta – to 2011. gadā atzina arī Valsts kontrole, tomēr ir lietas, ko pilsētnieki atzīst par labām. Ir uzsākta Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija, izremontēta dzejnieces Aspazijas piemiņas vieta - māja Dubultos. Skolēni no 1. līdz 6. klasei saņem brīvpusdienas, skolēni, studenti un pensionāri sabiedriskajā transportā brauc par brīvu.
Vienlaikus Jūrmalas pašvaldības policija nenosargāja kultūrvēstures pieminekli – Ķemeru kūrortpoliklīnikas ēku, kuru divos paņēmienos nodedzināja.
Bet pludmalē dome nav spējusi ieviest zonas, kurās vieni otriem netraucējot, vasarā varētu atpūsties gan klusuma baudītāji, gan skaļas mūzikas fani. Dzintaros un Majoros pludmalē valda tirgus - stāsta jūrmalas Uzņēmēju biedrības vadītājs Jānis Drulle.
„Pludmale ir pārvērtusies par tirgus placi. Pārāk daudz ir tirdzniecības vietas un viņas ir pārāk tuvu ūdenim. Tām nav ierobežotas platības, cik viņas aizņem. Ir troksnis, mūzika pilnīgi neadekvāta. Ir pat gadījumi, kad tur apģērbus un apavus tirgo,” teica Drulle.
Bet tie ir tikai ziediņi salīdzinājumā ar to apzināto kaitniecību Jūrmalas zaļajām, ar lielām priedēm apaugušajām vietām, kuras tiek atdotas apbūvei. Lai gan Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) iesniegusi savus iebildumus šādai rīcībai, gatavojot pilsētas teritorijas plānojumu nākamajiem 12 gadiem, tie nav ņemti vērā. Tāpēc ir sagaidāma daudzstāvu neskaidras nozīmes ēku būvniecība, nozāģējot vērtīgus kokus, piemēram Bulduros.
„Un tagad tur ir klajš lauks, pašā pilsētas centrā. Skats ir dramatisks. Mēs vērsāmies prokuratūrā - juridiski viss ir saskaņots, visi paraksti ir,” stāsta JAB valdes loceklis Rihards Pētersons. „Jūrmala vienmēr bijusi vieta, kur tirgo, kur tiek īstenoti vai ar vai bez kukuļiem visdažādākie tā saucamie biznesa projekti. Šeit ir runa par ātru naudu, par konjunktūru. Partijām par to būtu jāsarkst.„
Šoreiz uz domi kandidē 16 saraksti iepriekšējo 14 vietā. Tomēr kāds Kauguru iedzīvotājs nosaka: „Es nevaru īsti pateikt, kuriem lai uzticas. Man izskatās ,ka tur, tajā augšā ,vairāk viņiem interesē tikt pie varas, nevis strādāt iedzīvotāju labā.”
