Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija prasa, lai, apspriežot ar tautsaimniecību saistītus jautājumus, valdība aktīvāk iesaistītu biznesa organizācijas, jo neviens nozares ministrs nevar būt eksperts visās jomās.
"Ir svarīgi, ka ministrs iesaista, pakonsultējas ar tiem, kas nozarē orientējas un dara, un pēc tam pieņem lēmumu.
Bīstamāka ir situācija, kad ministrs vai kāds politiķis pieņem, ka viņš zina visu, ir gudrāks par visiem. Protams, gala vārds ir ministram, bet ir svarīgi, ka pirms tam tiek ievākta informācija no nozares spēlētājiem," sacīja Rostovskis. Pēc viņa domām, iepriekšējā valdībā sadarbība ar sociālajiem partneriem varēja būt labāka, jo tiešas sarunas notikušas epizodiski, piemēram, Covid-19 krīzes pīķa brīžos, kad jau bija pieņemti atsevišķi kļūdaini lēmumi. Tomēr tagad "Jaunā Vienotība" vairs nevarēs atrunāties, ka ir tikai moderatora lomā.
Tomēr lielākā neskaidrība ir par divām no tā saucamajām saimnieciskajām ministrijām, kuru vadība ne iepriekšējā, ne nākamajā valdībā nebūs "Jaunās Vienotības" rokās. Zemkopības ministrijas vadību Krišjānis Kariņš piedāvājis "Apvienotajam sarakstam", lai arī vēlmi turpināt vadīt šo nozari izteikusi Nacionālā apvienība. To, ka nozares politiskajai vadībai būtu jāmainās, sagaida "Zemnieku saeima". Tās vadītāja vietniece Maira Dzelzskalēja-Burmistre uzsvēra, ka aizvadīto četru gadu laikā lauksaimniecības nozare iestumta dziļā stagnācijā.
"Mēs ceram, ka valdības veidotāja Kariņa kunga noliktie kritēriji, kas var būt ministrs, tiks arī ievēroti.
Mēs ar cerībām gaidām jaunu politisko vadību, jo ir ļoti daudz izaicinājumu.
Es vairāk domāju Eiropas līmenī un globāli. Neviens nav atcēlis Zaļo kursu, klimata politikas mērķus, biodaudzveidības stratēģijas. Mums jāsaprot, kā iespējams Latvijā turpināt veiksmīgu lauksaimniecisko darbību un tajā pašā laikā parādīt, ka esam spējīgi ieviest šīs stratēģijas," stāstīja "Zemnieku saeimas" pārstāve.
Pretējās domās ir biedrības "Latvijas Gaļas pārstrādātāju asociācija" vadītājs Normunds Štāls, kurš uzsver, ka gan Covid-19 krīzē, gan inflācijas apstākļos ministrijā rasti risinājumi un atbalsts nozarei.
"Uzbrukums ministram tikai tāpēc, lai piedalītos politiskajās spēlēs? Mēs tajā nepiedalījāmies. Mums ir ministrs, Ministru kabinets. Ar to, kas ir, ar to arī strādājam.
Vai mani neapmierināja līdzšinējā ministra darbs? Nē, nevienu brīdi neredzēju, ka problēmas netiktu risinātas, kaut kas būtu atteikts vai pastāvētu kaut kāda neieinteresētība," uzsvēra Štāls.
Publiski komentēt politiskos procesus atteicās biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" vadītājs Andris Bērziņš. Neatkarīgi no politiskās vadības šogad Ukrainas kara dēļ nācies pārskatīt ceļu būvei nepieciešamo resursu sagādes ceļus. Bērziņš gan uzteica Satiksmes ministrijas darbu līdzšinējos četros gados, kad ceļu būvnieki turpinājuši strādāt un maksāt nodokļus.
"Pirmo reizi Latvijas neatkarības gados ir viens īsts publiskās-privātās partnerības projekts – Ķekavas apvedceļš. Es apskatīju to būvējamo ceļu, kas salīdzinoši tālu realizēts. Vienkārši jāpriecājas, ko mūsējie var izdarīt, iebraucot purvainā vidē un no nulles uztaisot jaunu ceļu. Nopietni pastrādājuši gan projektētāji, gan būvnieki. Tiešām bauda skatīties, kā cilvēki strādā!" stāstīja Bērziņš.
Valdības veidošanas procesā šonedēļ tematiskās darba grupas izstrādās valdības uzdevumu plānu turpmākajiem četriem gadiem, vienlaikus risinot jautājumu par atbildības sfēru sadalījumu.
