Ceturtdien tiesa uzklausīja lieciniekus, kuru pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju apjoms svārstījās no tūkstoš līdz pat simt tūkstošiem eiro. Starp cietušajiem arī veikala darbinieki un apmeklētāji, kas nav guvuši traumas vai zaudējuši tuviniekus, bet norāda – nogruvuma brīdī pārdzīvotais vēl joprojām liedz normāli dzīvot.
“Maxima” apmeklētāja Signe traģēdijas brīdī atradās veikalā: “Tad, kad es norēķinājos kasē, no griestiem sāka krist visi sīkumi, piekārtie griesti. Tie, kas bija pirmie laimīgie pie kases stāvošie, tie paspēja aizskriet līdz durvīm. Starp tiem arī es. Tālāk pa durvīm neviens netika, jo nokrita priekšā metāla režģis un durvis tika aizbloķētas. Un tā iemesla dēļ visiem, kas bija mukuši projām, bija jāredz viss, kas notika zālē. Nodzisa gaismas, sāka līt ūdens, tie cilvēku nāves bļāvieni. Man ir divi mazi bērni, un tas arī cilvēkam izsauc – un ko tagad?”
Veikalā pārdzīvotais viņai aizvien liek par sevi manīt: “Es daudz kur nevaru ieiet, es daudz kur nevaru savus bērnus aizvest, kur ir slēgtas teritorijas. Nevaru ieiet akvaparkā, kur no augšas līst kaut kas un krīt. Es līdz šim brīdim staigāju tādā panikā.”
Liecību uzklausīšanas procesu ievērojami palēnina biežie prokuroru un advokātu lūgumi nolasīt arī vēl izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, jo divarpus gadu laikā daudzi aizmirsuši ne vien notikušā detaļas, bet pat pašu pieteiktās kompensācijas apjomu.
“Pagājis ļoti daudz laika, atcerēties ir grūti, jo detaļas aizmirsušās. Tas viss sagādā lielu stresu. Ir grūti arī, jo atceroties atkal nākas to visu pārdzīvot. Šodien, sniedzot liecību, sanāca nedaudz saputroties, jo tomēr pagājuši jau divarpus gadi,” atzīst cietusī, bijusī veikala “Maxima” kasiere Jekaterina.
Tieši bijušās “Maxima” kasieres šīs dienas tiesas sēdē tika pratinātas visrūpīgāk. Viņas pastāstīja, piemēram, ka, atskanot signalizācijai, tika atvērta vēl viena kase, lai ātrāk apkalpotu pircējus, kas vēlējās veikalu pamest. Cietušās arī atklāja – strādājot “Maximā”, ir bijušas apmācības, kā pareizi strādāt ar klientiem, bet ne par darba drošību, lai arī stājoties amatā par to nācies parakstīties. Citiem lieciniekiem tika uzdoti vien daži jautājumi, bet teju katram apsūdzēto advokāti pajautāja – vai veikala apmeklējuma laikā tajā tika manītas liesmas vai piedūmojums.
“Analoga situācija ir arī tā saucamajās Zolitūdes “Maxima” civillietās, kur “Maximas” pozīcija ir pilnīgi skaidra un tā acīmredzot būs tieši tāda pati krimināllietā. Pozīcija ir balstīta faktā, ka signalizācija brīdināja tikai par ugunsgrēku, līdz ar to tā nebija jāņem vērā,” atklāj cietušo advokāts Aldis Gobzems.
Tā kā 2.maijā paredzētā sēde pārcelta vienas apsūdzētās advokātes veselības stāvokļa dēļ, nākamā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēde notiks 1.jūnijā. Un tad tiesa lems jau par 2017.gada tiesas sēžu grafiku.
